Aptuveni 50% darba devēju apsardzes jomā maksā algas, kas ir vienāda vai mazāka par minimālo algu, piektdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Šis ir ļoti augsts rādītājs, uzsvēra Pelēkā, norādot uz aplokšņu algu risku. Viņa arī piebilda, ka nozarē ir arī cita "satraucoša tendence" - tiekot veidotas apakšuzņēmēju ķēdes, un dažkārt darbinieks ar galvenā uzņēmuma logo uz formastērpa pat nezinot, kas tieši ir viņa darba devējs.
Pelēka sacīja, ka cīņā ar aplokšņu algām ir viena no VID prioritātēm, tāpēc tiek veiktas preventīvas darbības, auditi. Viņa minēja, ka pēc auditos uzrēķinātas summas ir aptuveni 12 miljoni eiro.
Drošības nozares kompāniju asociācijas pārstāvis Jānis Ābele komisijas sēdē teica, ka pērn neiekasētie nodokļi no apsardzes komersantiem ir aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Savukārt vēl 5 miljoni eiro ir kopējais licencēto apsardzes komersantu parāds. Viņš arī minēja, ka 32% darbinieku saņem darba atalgojumu, kuras apmērs ir zem minimālās algas.
Asociācijas pārstāvis piekrita VID viedoklim, ka nozarē jārisina ēnu ekonomikas problēma, piemēram, zema atalgojuma jautājums būtu risināms ar ģenerālvienošanos par minimālo atalgojumu nozarē.
Ābele mudināja pilnveidot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī darba grupā strādāt pie jauna Apsardzes darbības likuma.
Komisijas sēdes noslēgumā Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija parakstīja nodomu protokolu, apņemoties virzīties un sadarboties, lai noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni nozarē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
