Foto: Reuters/Scanpix
Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums "Telia Company AB" piekritusi samaksāt 965 miljonu dolāru (806 miljoni eiro) lielu izlīguma maksu, lai ASV, Zviedrijā un Nīderlandē izbeigtu izmeklēšanas saistībā ar kompānijas izdarītiem pārkāpumiem Uzbekistānā, paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Atbilstoši ASV Vērtspapīru un biržu komisijas skaidrojumam, "Telia" 2007. gadā iegāja Uzbekistānas tirgū, piedāvājot kukuļus un samaksājot vismaz 330 miljonus dolāru (275 miljoni eiro) "čaulas uzņēmumam", kas nomaskēti kā maksa par lobija un konsultāciju pakalpojumiem, kuri realitātē nav notikuši.

"Čaulas uzņēmumu" kontrolējusi Uzbekistānas valdības amatpersona, kas bijusi Uzbekistānas prezidenta ģimenes locekle un spējusi izdarīt spiedienu uz citām amatpersonām, kam jālemj par "Telia" biznesa nākotni valstī.

Portāls "Delfi" 2012. gadā ziņoja, ka "Telia" 2008. gadā samaksājusi minēto summu Gibraltārā reģistrētajai kompānijai "Takilant Ltd", lai iegūtu Uzbekistānā 3G licenci, frekvences un tālruņu numuru sērijas. Taču "Takilant" kontos neuzrādījās maksājums, kas būtu veikts naudā vai akcijās.

Zviedrijas telekanāla SVT žurnālisti atklāja, ka summa samaksāta kādai jaunai sievietei no Uzbekistānas modes nama "Dom Stiļa" ("Stila nams"), kura ir prezidenta Islama Karimova meitas Gulnaras uzticības persona.

Drīz pēc tam "Telia" paziņoja, ka ir parakstījusi līgumu ar "Takilant" par 3G licencēm un telefonu numuriem Uzbekistānā apmaiņā pret 30 miljoniem dolāru (25 miljoni eiro) un 26% akciju Uzbekistānas mobilo sakaru operatorā "UCell", kuru "Telia" nopirka 2007. gadā. "UCell" tobrīd bija otrs lielākais mobilo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Uzbekistānā ar 31% tirgus daļu.

ASV advokāts Džūns Kims skaidro, ka "Telia" un tās Uzbekistānas struktūrvienība "Coscom LLC" atzinusi kukuļu došanu vairāk nekā 331 miljona dolāru (275 miljoni eiro) apmērā vairāku gadu garumā Uzbekistānas valdības amatpersonai.

"Šodien izlīgums izbeidz neveiksmīgu nodaļu "Telia" vēsturē," lēmumu komentēja uzņēmuma prezidents Johans Denelinds. "Kopš 2013. gada jaunā padome un vadība strādājusi cītīgi un atbildīgi, lai saprastu, kas nogāja greizi un atjaunotu sabojāto, kā arī atjaunotu uzņēmuma daļu turētāju uzticību. Esam gājuši tālu ceļu, lai izveidotu ilgtspējīgu uzņēmumu, kas fokusējas uz pārvaldību un pakļaušanos, taču tas ir nekad nebeidzams ceļš. Mēs cenšamies uzņēmuma kultūrā iedēstīt visu darbinieku izpratni, ka ir svarīgi vienmēr darīt labu. Iznākums un ar to saistītās finanšu sankcijas ir sāpīgs atgādinājums par to, kas notiek, ja tā nedarām."

ASV Vērtspapīru un biržu komisija pateicās arī Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) par sniegto palīdzību izmeklēšanā.

Kā liecina SIA "Firmas.lv" informācija, Nīderlandē reģistrētajai kompānijai "Sonera Holding B.V." uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, "Telia Company AB" - 24,5%, SIA "Lattelecom" pieder 23%, VAS "Latvijas Radio un televīzijas centrs" - 23%, bet Privatizācijas aģentūrai - 5%.

Savukārt uzņēmuma "Lattelecom" 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% - Dānijā reģistrētajai kompānijai "Tilts Communications".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!