Latvija noslīdējusi pasaules konkurētspējas indeksā un zaudē Igaunijai un Lietuvai  (116)

Lietuva šogad ir atzīta par 41. pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par sešām pozīcijām sliktāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir pakāpusies no 30. vietas uz 29. vietu.

Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 54. vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 49. vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 68.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 34., 40. un 44. vietu, bet Igaunija - 22., 27.un 35. vietu.

No pamatprasību kritērijiem Latvija makroekonomiskās vides novērtējumā šogad ieguvusi 23.vietu reitingā, veselības aprūpes un pamatizglītības rādītājā - 45. vietu, bet institūciju un infrastruktūras rādītājos attiecīgi 82. un 55. vietu.

Jaunākajā WEF pētījumā no efektivitātes pastiprināšanas jomām vislabākais sniegums Latvijai ir tehnoloģiskās gatavības jomā - 37. vieta pasaulē, izglītības kvalitātes kritērijā mūsu valsts ieņem 42. vietu, darba tirgus efektivitātē - 43. vietu, preču tirgus efektivitātes rādītājā - 59. vietu, finanšu tirgus attīstības jomā - 64. vietu, bet tirgus izmēra rādītājā mūsu valsts ir 92. vietā pasaulē.

Savukārt uzņēmējdarbības izsmalcinātības un inovāciju rādītājā Latvija ieguvusi attiecīgi 62. un 83. augstāko novērtējumu pasaulē.

Pasaulē pirmās trīs konkurētspējīgākās valstis savu vietu indeksā saglabājušas arī šogad. Tās ir Šveice, ASV un Singapūra, kam seko Nīderlande, Vācija, Honkonga, Zviedrija, Lielbritānija, Japāna un Somija.

Ķīna no 28. vietas pakāpusies uz 27. vietu, Krievija no 43. vietas pērn pakāpusies uz 38. pozīciju šogad, Turcija ieņem 53. vietu (55. vieta pērn), bet Indija – noslīdējusi no 39. uz 40. vietu. No Eiropas Savienības valstīm vissliktākais sniegums ir Grieķijai, kas no 86. pozīcijas pērn atkāpusies un 87. vietu šogad.

Viszemākā konkurētspēja pasaules valstu vidū ir Jemenai, kas nedaudz atpaliek no Mozambikas, Čadas un Libērijas.

Kopumā WEF secina, ka pasaules ekonomika uzrāda atlabšanas pazīmes, taču valstu līderus sagaida būtiski izaicinājumi attiecībā uz ekonomikas politiku. Ekonomiskā progresa sniegtā ieguvuma nevienlīdzīgais sadalījums, paaudžu sašķeltība, aizvien pieaugošā ienākumu nevienlīdzība attīstītajās valstīs un vides degradācijas kāpums veicina uzskatus, ka iepriekšējo gadu ekonomikas politika nav pietiekami labi kalpojusi iedzīvotājiem vai sabiedrībai. Tādējādi aizvien biežāk tiek novērota vienprātība, ka ekonomikas izaugsmei kārtējo reizi jākoncentrējas vairāk uz cilvēku labklājību.

Pētījumā iekļauti dati par 137 pasaules valstīm un teritorijām, kuru konkurētspējas aprēķināšanai ņemti vērā tādi rādītāji kā situācija makroekonomikā un izglītībā, tirgus darbības efektivitāte, informācijas sabiedrības attīstība un inovācijas. Kopumā izvērtēti vairāk nekā 100 rādītāji, un kopumā tika aptaujāti 14 tūkstoši uzņēmēju, kas sniedza savu viedokli par valstīm, kurās viņi nodarbojas ar biznesu.