Latvija pasaules konkurētspējas indeksā noslīdējusi pētījuma metodoloģijas dēļ, norāda eksperts  (15)

Viņš skaidroja, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā.

Tāpat atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem.

"Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā," teica Sauka.

Eksperts arī min piemēru, ka tieši metodoloģijas izmaiņas bija viens no iemesliem, kāpēc Latvija ieņēma labāku pozīciju Pasaules Bankas indeksā "Doing Business", jo izmaiņas metodoloģijā nāca par labu Latvijai, turpretī Globālās konkurētspējas indeksa gadījumā - nē.

Tāpat Sauka stāstīja, ka Globālās konkurētspējas indeksā ir iekļautas dažādas valstis, un, piemēram, vērtējot likumdošanas, ceļu vai tieslietu sistēmas kvalitāti skalā no viens līdz septiņi, ir ļoti liela varbūtība, ka atšķirsies gan atskaites punkts, gan arī uztvere par progresu attiecīgajā rādītājā. "Piemēram, valstīs, kur ir ļoti slikts ceļu segums, bet tas ir salīdzinoši uzlabojies, uzņēmēji šo rādītāju var vērtēt ar seši, savukārt Latvijā, piemēram, zemāk - ar trim punktiem. Protams, ka nebūs objektīvi teikt, ka ceļi Latvijā tāpēc ir zemākas kvalitātes," piebilda eksperts.

Atbilstoši Saukas teiktajam, tomēr ir daudz kas, ko no šādas aptaujas varam izmantot, sevišķi politikas veidošanā, uzlabojot Latvijas konkurētspēju.

"Tā vietā lai uztrauktos par to, kur atrodamies dažādos indeksos, ko, diemžēl arī bieži darām, būtu svarīgāk analizēt savas stiprās un vājās puses konkurētspējā, veicot darbības vājo pušu novēršanai. Šajā ziņā daudz varam iegūt arī no Globālā konkurētspējas indeksa ziņojuma. Proti, kā parāda indeksa rezultāti, Latvijai ir potenciāls attīstīt inovācijas. Pie līdzīga secinājuma nesen prezentētajā pētījumā par Latvijas ekonomikas izaugsmi ir nonākuši arī OECD pētnieki," stāstīja Sauka.

Jau vēstīts, ka trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums liecina, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 54. vietu pretstatā 49. pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Lietuva šogad ir atzīta par 41. pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par sešām pozīcijām sliktāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir pakāpusies no 30. vietas uz 29. vietu.

Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 54. vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 49. vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 68.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 34., 40. un 44. vietu, bet Igaunija - 22., 27. un 35. vietu.