OIK reformas gaidās patērētājiem jāizvērtē pieprasītās pieslēguma jaudas  (29)

EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks trešdien žurnālistiem klāstīja, ka OIK maksājumi vidēji lieliem elektroenerģijas patērētājiem (2-20 gigavatstundas gadā) 2016.gada otrajā pusgadā Latvijā bija piektie augstākie Eiropas Savienībā. Vienlaikus OIK maksājumi Latvijā 26,8 eiro par megavatstundu apmērā bija būtiski augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā, kura tie bija attiecīgi 15 un 14 eiro par megavatstundu.

Viņš norādīja, ka attiecīgās problēmas risināšanai veikti vairāki pasākumi, tostarp OIK fiksēšana 26,8 eiro par megavatstundu apmērā, pateicoties valsts subsīdijai, jaunu atļauju neizsniegšana OIK sistēmas ietvaros, OIK atlaide energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, spēkstaciju pārkompensēšanas novēršana, ieviešot iekšējās peļņas normu 9% apmērā, ka arī paredzēta OIK maksājumu diferencēšana no nākamā gada un OIK saistību atpirkšana no AS "Latvenergo" lielajām elektrostacijām.

Patmalnieks uzsvēra, ka tādējādi augs Latvijas uzņēmumu un tautsaimniecības kopumā starptautiskā konkurētspēja, palielināsies investīciju apmērs Latvijā, kā arī tiks radītas jaunas darbavietas.

No 2018.gada OIK maksājumu veidos mainīgā daļa proporcionāli patērētajai elektroenerģijai 14,4 eiro par megavatstundu apmērā un fiksētā daļa (jaudas komponente), kas būs atkarīga no izmantotā sistēmas pakalpojuma veida. OIK maksājumu princips būs līdzīgs tam, kāds tas no pagājušā gada augusta ir attiecībā uz "Sadales tīkla" tarifiem.

Mājsaimniecībām, piemēram, ar vienas fāzes 16 ampēru pieslēgumu fiksētā OIK maksa mēnesī plānota viena eiro apmērā, nodrošinot ietaupījumu, ja patēriņš ir vismaz 82 kilovatstundas mēnesī. Ar trīsfāžu 16 ampēru pieslēgumu fiksētā maksa paredzēta 2,56 eiro mēnesī (ietaupījums no 210 kilovatstundām), bet mājsaimniecībām ar trīsfāžu 25 ampēru pieslēgumu maksa plānota četri eiro (ietaupījums no 330 kilovatstundām).

Zaudētājas no reformas varētu būt mājsaimniecības ar patēriņam neatbilstošu (pārlieku lielu) pieslēguma jaudu, piemēram, situācijās, kad objektam ir trīsfāžu pieslēgums, bet patēriņš nepārsniedz 200 kilovatstundu mēnesī, vai tādi objekti, kuros elektroenerģijas patēriņš ir ļoti zems, piemēram, garāžas, vasarnīcas. Mājsaimniecības ar vidēju elektroenerģijas patēriņu (aptuveni 150 kilovatstundu) un atbilstošu pieslēguma jaudu būs ieguvējas.

Potenciālo izmaksu kāpumu aizsargāto lietotāju grupām paredzēts kompensēt. Aizsargātie lietotāji ir trūcīga vai maznodrošināta persona vai ģimene, daudzbērnu ģimene, ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī personas ar I invaliditātes grupu.

Savukārt juridiskajām personām ar, piemēram, 100 ampēru pieslēgumu fiksētā maksa plānota 70 eiro mēnesī (ietaupījums no 5,7 megavatstundām), ar 200 ampēru pieslēgumu maksa paredzēta 140 eiro mēnesī (ietaupījums no 11,4 megavatstundām), savukārt juridiskajām personām ar 800 ampēru pieslēgumu maksu plānota 560 eiro mēnesī (ietaupījums no 46 megavatstundām).

Patlmalnieks arī atgādināja, ka šogad augustā valdība atbalstīja EM piedāvāto risinājumu OIK sloga ierobežošanai - elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem (MW) piedāvāt atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir "Latvenergo" piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir 454,28 miljoni eiro, kas tiktu iegūts no "Latvenergo" uzkrātajiem līdzekļiem. Īstenojot šo risinājumu, sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,01 miljona eiro apmērā.

Pēc EM vēstītā, attiecīgā risinājuma ieviešana nodrošinātu to, ka no 2018.gada vidējais OIK maksājums par megavatstundu elektroenerģijas samazinātos no 26,79 eiro līdz 25,79 eiro, bet 2020.gadā - līdz 24,92 eiro. Tāpat, ņemot vērā ministrijas jau iepriekš ierosinātos priekšlikumus par atbalstu energoietilpīgajiem ražotājiem un OIK reformu, energointensīvajiem uzņēmumiem no 2018.gada tiks nodrošināta zemāka OIK likme - līdz 6,31 eiro par megavatstundu.

SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons pastāstīja, ka regulatora padome apstiprinājusi jauno Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodiku, kas paredz jaunu kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājiem no 2018.gada 1.janvāra veidosies maksājums par OIK.

Maksājumu turpmāk veidos mainīgā daļa proporcionāli patērētajai elektroenerģijai un fiksētā daļa (jaudas komponente), kas būs atkarīga no izmantotā sistēmas pakalpojuma veida. Metodikā ir noteiktas OIK un jaudas komponenšu aprēķinā iekļaujamās izmaksas un aprēķināšanas kārtība. Tādējādi lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apmēra, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes.

Miķelsons klāstīja, ka lietotājiem kuri pieslēgumus izmanto efektīvi, kopējais maksājums par elektroenerģiju samazināsies, savukārt lietotājiem patērētājiem, kuri pieslēguma jaudas neizmanto efektīvi, maksājumu var pieaugt. Attiecīgi ir ļoti būtiski lietotājiem izvērtēt esošās pieprasītās pieslēguma jaudas.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka publiskajam tirgotājam ir iespēja OIK jaudas komponentes aprēķināt uz diviem gadiem, ņemot vērā jaudas maksājumu prognozi 2018.gadā. Tādējādi, ja nākamajā gada atbalsta maksājumi "Latvenergo" stacijām samazināsies, tad arī kopējais maksājumu slogs patērētājiem varētu samazināties jau no 2018.gada. Publiskajam tirgotājam ar aprēķiniem regulatorā jāvēršas līdz 20.oktobrim.

"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis pastāstīja, ka uzņēmums kopumā ir apmierināts ar patērētāju aktivitāti, pārskatot pieslēguma jaudas kopš izmaiņām tarifu struktūrā pērn augustā, un process joprojām turpinās. Uzņēmums vidēji nedēļā saņem 150 pieteikumus par jaudas pārskatīšanu.

Kopš pagājušā gada augusta elektrotīkla pieslēguma jauda pārskatīta 43 000 objektu un gada laikā elektrotīkla jaudas izmantošanas efektivitāte atkarībā no elektrotīkla pieslēguma veida ir pieaugusi līdz 18%. No tiem 12 000 ir juridisko klientu pieslēgumu, bet lielākā daļa jeb 31 000 ir mājsaimniecību pieslēgumi.

Vienlaikus energoefektivitāti un elektrotīkla pieslēguma jaudu klienti izvērtē ne tikai savos īpašumos pilsētās, bet arī lauku apvidos, jo 59% no saņemtajiem pieteikumiem ir par pieslēgumiem lauku apvidos, bet 41% par pieslēgumiem pilsētās. "Sadales tīkls" arī nodrošināja klientiem iespēju elektrotīkla pieslēguma jaudu bez maksas atjaunot sākotnējā apmēra. Tas ļāva klientiem izvērtēt elektroenerģijas patēriņu un elektrības lietošanas paradumus, veikt aprēķinus, pārskatīt elektroiekārtu darbības laikus, kā arī mainīt ražošanas procesus, lai atrastu efektīvāko risinājumu, un gada laikā šādu iespēju izmantojuši 1473 pieslēgumu objektu īpašnieki.

Pinkulis gan atzīmēja, ka klientu pusē joprojām ir potenciāls pārskatīt pieslēgumu jaudu, taču jautājums ir arī par to, vai patērētāji izrāda iniciatīvu un attiecīgais ietaupījums tiem ir būtisks.

Jau ziņots, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.