Ašeradens pirmdien Ekonomikas ministrijā (EM) uzaicināja pārstāvjus no valsts iestādēm, komercbankām un uzņēmēju organizācijām, lai pārspriestu iepriekš publiskajā telpā izskanējušos brīdinājumus par to, ka patlaban vērojamas "ekonomikas pārkaršanas" pazīmes.
"Patlaban situācija atšķiras no tās, kāda bija 2007. gadā, tāpēc neredzam "ekonomikas pārkaršanas" risku. Toties redzam, ka ekonomika var sabremzēties un neattīstīties, ja produktivitāte neaugs līdzi darba algas pieaugumam," sacīja ministrs.
EM pārstāvis Jānis Salmiņš informēja, ka patlaban ekonomika aug labāk nekā iepriekšējos četros gados, tomēr Latvija ir tālu no "ekonomikas pārkaršanas" draudiem, par ko liecina virkne makroekonomikas rādītāju, piemēram, valsts budžets ir sabalansēts, valsts parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) u.c.
Šim viedoklim pievienojās arī Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atzīstot, ka patlaban nav vērojamas "ekonomikas pārkaršanas" pazīmes. Tajā pašā laikā FM uzskata, ka ir jārisina produktivitātes problēmas, ko var risināt ar investīciju pieplūdumu.
Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis (titulbildē) pauda, ka patlaban nav novērojami "ekonomikas pārkaršanas" riski, bet problēmas parādīsies, kad saruks ES fondi.
Tajā pašā laikā Gašpitis pieļāva, ka visticamāk pārkaršana būs vērojama būvniecības sektorā. "Turklāt problēma radīsies brīdī, kad ekonomiskā aktivitāte šajā sektorā mazināsies, saruks būvniecībā strādājošo algas un šie cilvēki nolems pamest valsti," teica "SEB bankas" ekonomists.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Andris Vanags atzina, ka patlaban nav novērojamas "ekonomikas pārkaršanas" pazīmes. Tomēr Vanags aicināja gatavoties iespējamam ekonomikas kritumam pēc tam, kad saruks ES fondu apmērs.
Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste stāstīja, ka tiek pārprasts "ekonomikas pārkaršanas" jēdziens, jo tas nepamatoti tiekot salīdzināts ar "treknajiem gadiem".
Tajā pašā laikā Rutkaste skaidroja, ka, nerisinot nodarbinātības un produktivitātes problēmas, Latvijā agrāk vai vēlāk gaidāma "Portugāles tipa ekonomikas sabremzēšanās", proti, iestāsies konkurētspējas problēmas.
Rutkaste ieteica aktīvāk risināt nodarbinātības problēmas, mobilizējot esošās darbaspēka rezerves, motivējot atgriezties aizbraukušos, aktīvāk pārkvalificējot bezdarbniekus utt.
Iepriekš Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) loceklis, ekonomists Mārtiņš Kazāks atzina, ka šogad Latvijas ekonomika var augt straujāk par prognozētajiem 3,7%.
Viņš norādīja, ka patlaban Latvijas ekonomikā valda "diezgan patīkama sajūta", jo ekonomika aug, atsevišķās nozarēs pat necerēti labi, piemēram, eksportējošajās nozarēs, apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā, tāpat atkopušās investīcijas.
"FDP ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomiskās prognozes, kas paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad 3,7% apmērā, tomēr esošās tendences liecina, ka izaugsme būs būtiski virs prognozētā," atzina Kazāks.
Tajā pašā laikā ekonomists atzina, ka patlaban ekonomika neaug tik strauji kā pirmskrīzes laikā, tāpēc nav bažu par ekonomikas pārkaršanu. "Trekno gadu nebūs. Nesapņojiet par tiem," teica eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
