Viņš sacīja, ka Latvijā vīnogu ražas apmērs ir atkarīgs no vīnogulāju atrašanās vietas - atklātā laukā, dārzā, pie ēkas sienas vai siltumnīcā. Tāpat raža ir atkarīga no vīnogu šķirnes. "Tiem audzētājiem, kuri audzē vīnogas segtajās platībās, raža ir, bet uz atklāta lauka audzētājiem vīnogulājiem šogad varētu būt diezgan švaki," sacīja Zilvers.
Zilvers teica, ka Latvijā ir diezgan maz audzētāju, kas audzē vīnogas lielākās platībās uz atklāta lauka, un tiem šogad ražas var vispār nebūt laika apstākļu dēļ. Arī vēlāko šķirņu vīnogas laika apstākļu dēļ var nepaspēt nogatavoties. Normāla raža šogad ienākusies tiem audzētājiem, kas nelielos apmēros vīnogas audzē siltumnīcās pašpatēriņam.
Zilvers atzīmēja, ka vīnogu ražu Latvijā šogad negatīvi ietekmējuši vēsie laika apstākļi vasarā un rudenī. "Bija vēsa vasara un rudens, augustā un septembrī arī nebija silts. Citus gadus pēc vēsas vasaras seko ļoti siltas augusta beigas un septembra mēnesis, bet šogad tā nebija. Maz ir bijis arī saules, jo ir daudz apmākušos un lietainu dienu," sacīja Zilvers.
Viņš piebilda, ka šogad arī vīnogu ražas ievākšana ir novēlojusies salīdzinājumā ar citiem gadiem.
Vienlaikus viņš piebilda, ka salīdzinoši sliktā vīnogu raža Latvijā šogad neietekmēs pašmāju vīnogu vīna cenas. "No vietējām vīnogām darīts vīns Latvijā ir kopumā daži simti pudeļu gadā, un tas tāpat ir ekskluzīvs un ļoti dārgs, līdz ar to vīnogu esamība vai neesamība uz šāda vīna cenām nekādu iespaidu neatstāj. Veikalos šāda vīna praktiski gandrīz nav, daži vīndari paši tirgo šādu vīnu, taču apmēri ir ļoti nenozīmīgi," teica Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks.
Latvijas Augļkopju asociācija apvieno aptuveni 400 lielāko Latvijas augļkopju. Organizācijas mērķis ir palīdzēt augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas, kur pārdot Latvijā saražotos augļus.