EM auditēs OIK saņēmējus un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas  (98)

Ministrs uzsvēra, ka gadījumā, ja apstiprināsies aizdomas par krāpniecību koģenerācijas stacijās, šis būs "kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savās interesēs".

Pamatojoties uz aizdomām par atsevišķu komersantu iespējamu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, EM izstrādājusi rīcības plānu, lai novērstu iespējamu šādas rīcības atkārtošanos.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabinets noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", nosakot galīgo termiņu atļaujas izmantošanai tiem komersantiem, kuri vēl nav uzsākuši elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Komersantiem izsniegto atļauju termiņš beidzas šogad. Taču, saskaņā ar AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" reģistru, elektroenerģijas pārdošanu OIK ietvaros līdz šim nav uzsākuši 28 no atļaujas saņēmušajiem komersantiem.

Grozījumi noteikumos šiem komersantiem liegs iespēju neterminēti vilcināties ar OIK sistēmas ietvaros izsniegto atļauju izmantošanu. Tā kā ne ar vienu no šiem komersantiem nav noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi "Enerģijas publiskais tirgotājam", valsts atbalstu tie nav saņēmuši, un tas apliecina subsīdiju izmaksas kontroles mehānismu efektivitāti.

Šonedēļ kontroles grupa, kurā strādā EM, Būvniecības valsts kontroles biroja un AS "Sadales tīkls" eksperti un ko fiksē zvērināti tiesu izpildītāji, ir veikusi septiņu objektu apsekošanu, kam bija izsniegtas atļaujas uzsākt elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un ražošana bija jāuzsāk šogad. Par vienu objektu - SIA "Rīgas enerģija", EM uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām ir vērsusies Valsts policijā, kas ir ierosinājusi kriminālprocesu.

Konstatēts arī, ka šajā objektā "Sadales tīkls" nav ievērojis likumdošanā noteikto kārtību, kādā elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēdzamas tīklam. Trīs citos objektos tika konstatēta būvdarbu uzsākšana, savukārt pārējos trīs objektos apsekojumu laikā netika konstatētas koģenerācijas elektrostaciju būves vai pazīmes, kas liecinātu par būvdarbu uzsākšanu.

Lai pārliecinātos par "Sadales tīkla" darba atbilstību esošajai kārtībai, tiks veikts tās sagatavoto aktu audits. Tāpat, lai pārliecinātos par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) funkciju pilnvērtīgu izpildi, tiks pieprasīta informācija par SPRK veiktajām kontroles darbībām attiecībā uz noteikumu "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem" piemērošanu. Vienlaikus tiks veikts audits arī komersantu vidē, lai pārliecinātos, ka uzņēmumu, kas saņem OIK, līgumi un citi darbības aspekti atbilst likumdošanas prasībām.

Lēmumu par valsts atbalstu, t.i. subsīdijām, elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, ar mērķi attīstīt Latvijā atjaunojamo energoresursu patēriņu, Ministru kabinets pieņēma 2009.gadā. Trīs gadus vēlāk tika konstatēta pārmērīga tā ietekme uz tautsaimniecību - pārāk straujš komersantu skaita pieaugums un pārmērīgas koģenerācijā saražotās elektroenerģijas cenas. Tāpēc EM fiksēja OIK apmēru 26,79 eiro par megavatstundu, kuru sedz elektroenerģijas gala lietotāji, pārējo izmaksu daļu sedzot no valsts budžeta.

Šogad, lai ierobežotu pārmērīgu subsidētās enerģijas ietekmi uz elektroenerģijas cenām un ražotāju pārkompensāciju, izvērtēta 216 staciju darbība un 63 no tām samazināts izmaksājamo subsīdiju apmērs par ikgadējo summu vairāk nekā trīs miljoni eiro. 16 no šīm stacijām lēmumu ir pārsūdzējušas tiesā. Tāpat EM šogad izstrādāja risinājumu, kura ietvaros valsts piedāvāja atpirkt no AS "Latvenergo" saistības par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu.

19.oktobrī "Latvenergo" pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai. Tādejādi pēc darījuma apstiprināšanas Ministru kabinetā OIK izmaksas lietotājiem būs izdevies samazināt par 700 miljoniem eiro turpmākajos desmit gados.

Kā ziņots, EM iesniegusi pieteikumu Valsts policijā par "Sadales tīkla" un SIA "Rīgas enerģija" rīcību saistībā ar iespējamu krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Par vēršanos pie likumsargiem saistībā ar aizdomām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar šīm, paziņojis arī "Sadales tīkls".

Atbilstoši izsniegtajai atļaujai "Rīgas enerģijai" līdz šā gada 5.oktobrim bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija sākusi ražošanu, jābūt sistēmas operatora, "Sadales tīkla", parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas. Tomēr "TV3" raidījuma "Nekā Personīga" filmēšanas laikā uzņēmuma "Rīgas enerģija" teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tāpat vēstīts, ka "Nekā Personīga" atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, "Sadales tīkla" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos desmit gados.

Ekonomikas ministrs nedēļas sākumā žurnālistus informēja, ka pārbaudes tiks veiktas uzņēmumos "Kriozes", Saldus pagasts, Saldus novads (SIA "Briedis būve"), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA "Madonas Eko"), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA "Tektus"), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA "M parks"), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA "E Strenči"), SIA "Elektro rīdzene" (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA "E Seda"), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA "Rīgas enerģija").