Lielākā daļa jeb 61 % personu tika nodarbinātas bez darba līguma un reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā (VDI), 29 % tika nodarbināti ar darba līgumu, bet bez reģistrēšanas VID, savukārt 10 % personu tika nodarbinātas bez darba līguma, bet ar reģistrēšanu VID.
Pērn tika atklātas 1402 šādas personas, bet vēl pirms gada apmēram tikpat, proti, 1404 personas.
Pēc VDI datiem, vislielākais nereģistrēti nodarbināto personu skaits ir būvniecības, apstrādes rūpniecības, tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī lauksaimniecības nozarēs.
Kopumā VDI šī gada pirmajos deviņos mēnešos piemēroja 1294 administratīvos sodus. Lielākā daļa jeb 42 % no tiem bija par nereģistrētu nodarbināšanu, 30 % – par VDI likumīgo prasību nepildīšanu, 21 % – par darba tiesību pārkāpumiem, bet 7 % – darba aizsardzības pārkāpumiem.
Šogad VDI veikusi arī vairākas tematiskās pārbaudes darba aizsardzībā, tostarp pārtikas un dzērienu ražošanas, būvniecības, lauksaimniecības un transporta nozares uzņēmumos, kur pārbaude notiks līdz novembrim.
Pagaidām dati apkopoti par pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmumu tematisko pārbaudi februārī, kurā atklājās, ka daļa nozares uzņēmēju uzskata, ka viņu darba vidē risku praktiski nav, tāpēc trešā daļā apsekoto uzņēmumu nebija atbilstoši apmācīta darba aizsardzības speciālista. Tāpat gandrīz katrā otrajā apsekotajā uzņēmumā netiek izprasta obligāto veselības pārbaužu un sanitāro grāmatiņu atšķirīgā nozīme.
Savukārt būvniecības uzņēmumu tematiskajā pārbaudē no maija līdz septembrim VDI atklāja, ka joprojām pastāv augsts nereģistrētās nodarbinātības risks. Visos objektos nav nodarbināto sarakstu un nodarbinātajiem nav apliecību. Vienlaikus darbs augstumā tiek veikts nedroši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!