Valsts ieņēmumu dienests (VID) iezīmējis aplokšņu algu saņēmēja demogrāfisko un ekonomisko profilu. Lai gan aplokšņu algu saņēmēji nav viendabīga masa, lielākā daļa no viņiem ir uzskatāmi par zaudētājiem, jo ne tikai viņu nākotnes perspektīvas ir drūmas, bet arī šobrīd nekādu greznību viņi nespēj atļauties.
VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča žurnālistiem trešdien skaidroja, ka aploksnē algu tiek piedāvāts saņemt tiem darba ņēmējiem, kas jau tradicionāli darba tirgū tiek diskriminēti: veci cilvēki un cilvēki, kam ir svarīgs katrs eiro. Piemēram, ja cilvēks ir precējies vai šķīries, viņam pieaug arī ģimeniskās saistības un katrs eiro ir no svara.
"Nevar pateikt, ka tām cilvēku grupām būtu kāda noteikta interese saņemt algu aploksnē, drīzāk viņi ir spiesti ievērot negodprātīgo darba devēju spēles noteikumus, līdz ar to arī zaudēt nākotnē daļu no savām sociālajām garantijām," situāciju raksturoja Fiļipoviča.
"Protams, aplokšņu algu saņēmēji nav tāda viendabīga masa, viņi ir ļoti dažādi pēc savas dabas," atzīmēja VID darbiniece. VID šos cilvēkus iedalījis divās daļās: "ieguvējos" un "zaudētājos". "Ieguvēji" gan ir mazākums – aptuveni ceturtā daļa no darba ņēmējiem, kas saņem algu aploksnēs. "Tie pārsvarā pēc saviem amatiem ir vadītāji, viņu materiālais stāvoklis relatīvi labāks nekā visiem pārējiem," uzsvēra Fiļipoviča.
Savukārt saucamie "zaudētāji" ir zemas kvalifikācijas profesiju cilvēkiem, kuriem "nekas īpaši nepieder – ne nekustamie īpašumi, ne jauni transportlīdzekļi, nekādu greznību viņi nav spējīgi atļauties".
Piemēram, VID aprēķini liecina, ka vidēji vienam "ieguvējam" pieder 0,39 dzīvokļi, savukārt "zaudētājam" – 0,28. Ja uz "ieguvēju" vidēji ir 1,2 transportlīdzekļi īpašumā, tad uz zaudētāju – 0,74. Tāpat dienesta aprēķini rāda, ka 149 "ieguvējiem" pieder vairāk par pieciem dzīvokļiem, savukārt vairāk par pieciem dzīvokļiem pieder vien pieciem "zaudētājiem".
"Zaudētājiem" neveidojas nekādi aktīvi, kurus viņi varētu izmantot, lai vecumdienās nodrošinātu sev cienīgu dzīvi, skaidroja VID pārstāve.
"Viņi ir zaudētāji dubultā – viņi nesaņem pieklājīgu algu šobrīd, viņi nespēj iekrāt nekādus līdzekļus, lai iegādātos nekustamos īpašumus, ko pēc tam vecumdienās izīrēt," turpināja Fiļipoviča, "arī nākotnē, ņemot vērā, ka viņu sociālās iemaksas ir diezgan mazas, viņiem tādas perspektīvas ir ļoti drūmas."
Vēstīts, ka 2016. gadā komercsektorā 21,6% algu izmaksātas aploksnēs, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājums par 1,1 procentpunktu. Pērn apmēram 200 tūkstošiem iedzīvotāju izmaksāti 940 miljoni eiro aplokšņu algās, parasti aploksnē tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma.
VID aprēķini liecina, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.
Lielākais aplokšņu algas apmērs ir sastopams tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un sauszemes un cauruļvadu transports. Starp desmit izplatītākajām nozarēm ir arī būvdarbi, ēdināšana, nekustamo īpašumu darījumu joma un datorprogrammēšana.
Analizējot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, aplokšņu algas visbiežāk parādās datorprogammēšanas jomā, juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos un individuālo pakalpojumu jomā kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
