Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā statistika, pērn apmēram 200 tūkstošiem iedzīvotāju izmaksāti 940 miljoni eiro aplokšņu algās, parasti aploksnē tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma.
VID aprēķini liecina, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Lielākais aplokšņu algas apmērs ir sastopams tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un sauszemes un cauruļvadu transports. Starp desmit izplatītākajām nozarēm ir arī būvdarbi, ēdināšana, nekustamo īpašumu darījumu joma un datorprogrammēšana.
Analizējot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, aplokšņu algas visbiežāk parādās datorprogammēšanas jomā, juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos un individuālo pakalpojumu jomā kopumā.
2016.gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā veidoja 21,6% un, salīdzinot ar 2015. gadu, tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu. Savukārt mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 28% no savu nodarbināto darba algām. Salīdzinot ar 2015. gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.
Ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) iezīmējis aplokšņu algu saņēmēja demogrāfisko un ekonomisko profilu. Lai gan aplokšņu algu saņēmēji nav viendabīga masa, lielākā daļa no viņiem ir uzskatāmi par zaudētājiem, jo ne tikai viņu nākotnes perspektīvas ir drūmas, bet arī šobrīd nekādu greznību viņi nespēj atļauties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
