<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@branch_portraits">Andrew Branch </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Latvijas aitu audzētāji joprojām cieš no plēsīgu dzīvnieku uzbrukumiem aitu ganāmpulkiem, un šīs problēmas efektīvāko risinājumu joprojām meklē, atzina Latvijas gaļas aitu audzētāju asociācijas vadītājs Guntis Gūtmanis.

"Mums ir jācīnās ar lielu, gadiem nemainīgu problēmu - plēsējiem, kas ir gan vilki, gan klaiņojoši suņi, ar ko mēs netiekam galā. Vienīgā reālā iespēja, kā ar to cīnīties, ir būvēt žogus apkārt saimniecībām," sacīja Gūtmanis, piebilstot, ka reti kura saimniecība to var atļauties, jo, arī piesaistot žogu būvniecībai pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, tas ir ļoti dārgs pasākums un milzīgs finansiāls ieguldījums.

"Mēs rēķinājām, ka uz vienu hektāru zemes var noganīt desmit aitas. Piemēram, 100 aitu liela saimniecībai, teorētiski ir desmit hektāri zemes un apvilkt apkārt žogu šādai platībai zemes ir milzīgs ieguldījums. Saimniecība ar 100 aitām Latvijas mērogam ir liela, bet no biznesa viedokļa tā nav liela saimniecība, lai gan ieguldījums, kas vajadzīgs žoga uzcelšanai, salīdzinoši ir ļoti liels. Tāpēc arī ar ES fondu palīdzību tā ir liela uzdrīkstēšanās ieguldīt lielus ilgtermiņa līdzekļus, lai dzīvniekus pasargātu," teica Gūtmanis.

Viņš sacīja, ka plēsīgie dzīvnieku uzbrukumi Latvijas aitu ganāmpulkiem ir gadiem ilga problēma, ko saimniecības pašas nevar atrisināt. Tāpēc nozare meklē dažādus problēmas risinājumus sadarbībā ar pašvaldībām, kā arī, slēdzot līgumus ar medniekiem, kuriem ļauts saimniecībām piederošajā zemē medīt plēsējus. Tomēr ne visās Eiropas valstīs šādu praksi atbalsta.

"No vienas puses vilks ir plēsējs, kurš mums traucē nodarboties ar lauksaimniecību, bet ir arī citas Eiropas valstis, kuras saka, ka tas ir aizsargājams dzīvnieks, un aicina uz vilkiem nešaut. Tajā pašā laikā Latvijas saimniecībai ar 200 aitu mātēm, no kurām 20 vienā naktī nokož vilki, tas ir milzīgs zaudējums," sacīja Gūtmanis, piebilstot, ka šāds zaudējums attīstības ziņā saimniecību atgriež atpakaļ divu gadu senā pagātnē.

Viņš atzina, ka Latvijas aitu audzētāji joprojām nespēj atrast optimālu instrumentu, lai izslēgtu plēsēju uzbrukumu draudus. Tiek apsvērti arī mēģinājumi, ieviest saimniecībās īpašas suņu šķirnes, kuras varētu cīnīties ar vilkiem un neļaut tiem dzīvniekus nokost. Taču ideāls risinājums aizvien nav atrasts.

Latvijas gaļas aitu audzētāju asociācijas mērķi ir dot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, īstenojot efektīvu darbību Latvijā audzēto šķirnes aitu selekcijā, kā arī saglabāt un attīstīt Latvijā audzēto šķirnes aitu genofondu, izstrādājot perspektīvu darba plānu un veicināt sabiedrības attīstību un izglītošanu aitkopības nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!