"Tā jau nav, ka galīgi nekāda rezultāta nav, jo raža jau bija, kaut kādus ieņēmumus audzētāji ir guvuši. Taču katrā gadījumā, raugoties uz pumpuriem pēc aizvadītās ziemas, bija prognozējams ļoti labs gads, taču tas tā nebija," sacīja Rudzāte, piebilstot, ka vēlāk uznāca salnas, kas negatīvi ietekmēja ražu. Kopumā šis gads melleņu audzētājiem nebija labs un daļai audzētāju ražas ziņā tas bijis sliktāks par aizvadīto.
Vienlaikus viņa piebilda, ka dažiem audzētājiem Vidzemē vai Ziemeļlatgalē brīnumainā kārtā bija neslikta raža, jo tur mellenāji vēl nebija atmodušies no ziemas miega laikā, kad citviet mellenes jau bija gatavas ziedēšanai. Līdz ar to salnas tām gāja secen.
Pēc Rudzātes teiktā, tieši sals gada pirmajā pusē un vēsā vasara negatīvi ietekmēja Latvijas melleņu audzētājus. "Daudziem mellenes nenogatavojās un daļai tās tā arī palika zaļas," viņa sacīja. Tāpat laika apstākļu dēļ šogad ražas novākšana novēlojās. Ja parasti melleņu ražu sāk vākt jūlijā, tad šogad darbi sākās tikai augustā. Arī ražas novākšana noslēdzās salīdzinoši vēlu - septembrī, kas citiem gadiem ir neierasti, stāstīja Rudzāte.
Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja teica, ka labākā pozīcijā bija tie melleņu audzētāji, kam bija laistīšanas iekārtas, salīdzinājumā ar tiem, kuriem tās nebija.
Latvijas Augļkopju asociācija apvieno aptuveni 400 lielāko Latvijas augļkopju. Organizācijas mērķis ir palīdzēt augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas, kur pārdot Latvijā saražotos augļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
