Latvijas zivrūpnieki kopš Krievijas embargo atraduši vairāk nekā 20 jaunas eksporta valstis  (25)

"Ja mums kādreiz bija 40 eksporta valstis, tad tagad tirgu skaits pārsniedz sešdesmit. Skaidrs, ka daudzas no tām ir iestrādes stadijā un novērtējami rezultāti, domāju, būs tikai pēc pāris gadiem, kamēr tirgus "aizies". Viens gads ne par ko neliecina," sacīja Šmits, piebilstot, ka tik daudzos tirgos ir potenciāls turpināt darbību un ar laiku eksporta valstu skaits augs vēl.

Viņš piebilda, ka nozarei attīstās virkne jaunu tirgu, tostarp kā viens no perspektīviem tirgiem, kurā nozares uzņēmēji ar savu produkciju ir iekļuvuši, ir ASV. Līdzīgas iespējas pastāv arī Japānā, kā arī ļoti veiksmīgi attīstās eksports uz Ķīnu un virkni citu tirgu. Pēc Šmita teiktā, nozares uzņēmēju eksporta fokuss ir ļoti plašs.

Vienlaikus viņš sacīja, ka nozarei joprojām nav izdevies aizstāt Krievijas tirgū zaudētos realizācijas apmērus. "Skaidrs, ka zaudētos apjomus nevar kompensēt ātri, tur ir ilgāks laiks vajadzīgs. Tādi apmēri, kādi mums bija, kad Krievijas tirgus bija atvērts, droši vien vēl ilgi nebūs," sacīja Šmits, piebilstot, ka tajā pašā laikā nozarei ir labas eksporta iestrādes, tapuši jauni un ārvalstīs saprotamāki produkcijas iepakojumi. Kopumā eksporta perspektīva ir ļoti laba, sacīja Šmits.

LZS prezidents atzina, ka daudziem no nozares uzņēmumiem joprojām ir zaudējumi, taču ir arī izņēmumi, kā piemēram, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela", kas strādā ar peļņu. Tas skaidrojams ar to, ka šī kompānija agrāk nekā citi nozares uzņēmumi sāka orientēt eksportu uz Rietumu valstu tirgiem. Arī citi Latvijas zivūpniecības uzņēmumi aktīvi strādā pie eksporta uz Rietumiem, kur cenšas tirgot, piemēram, sardīnes. Rietumu ārvalstīs tās ir pazīstamas, taču tiek ražotas pēc nedaudz atšķirīgas ražošanas tehnoloģijas nekā Latvijā. Ir arī atsevišķi nozares uzņēmumi, kā piemēram, "Saiva ANNO 1949", kas ir beiguši savu darbību.

Pēc viņa teiktā, kopumā zivrūpniecības nozare vairs necer uz Krievijas tirgus atvēršanos Latvijas zivrūpnieku produkcijai.

Šmits atzīmēja, ka nozares primārais mērķis ir sasniegt tādus realizācijas apmērus, lai rodas peļņa. Lai arī zaudējumi samazinās, daudziem tie joprojām ir. Tomēr finanšu rādītāju ziņā ir augšupejoša tendence, arī nozares apgrozījums lēnām palielinās, sacīja Šmits.

Jau ziņots, ka Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.

LZS apvieno vadošos zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā. Pirms Krievijas veterinārā fitosanitārā dienesta lieguma ievest Latvijas zivju pārstrādes produktus, eksporta apjoms uz Krieviju veidoja aptuveni 100 miljonus eiro gadā, nozarē nodarbinot virs 5000 cilvēku.