Latvijai jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu ieviešana. Pagājuši jau četri gadi no pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākuma, taču no kohēzijai jeb reģionālo atšķirību mazināšanai paredzētajiem 4,4 miljardiem eiro līdz šim pie projektu īstenotājiem nonākusi tikai desmitā daļa jeb 440 miljoni eiro.
ES finansējuma ceļš pie projekta īstenotājiem bijis gauss, jo līdzekļu izmaksu var sākt tikai tad, kad projekta īstenošana tiek sākta. Taču pirms tam daudz laika prasīja dažādi priekšdarbi. Valsts pusē gana ilgs laiks bija vajadzīgs normatīvā regulējuma izstrādei, kas tagad sagatavots par 96% no kopējā Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma.
"Spēles noteikumus zinām. (..) Tagad lielākais izaicinājums ir maksimāli paātrināt projektu ieviešanu," intervijā portālam "Delfi" atzīst Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Līdz šim projekti apstiprināti par vairāk nekā 2,2 miljardiem eiro, un līgumi noslēgti par projektu īstenošanu 2,07 miljardu eiro apmērā.
Lai ES finansēto projektu īstenošana ritētu atbilstoši plāniem un nekavētos, plānots ieviest stingrāku disciplīnu. "Jāpilnveido finanšu plānošana saņēmēju pusē un jāievieš mehānismi, kas ne tikai iedod burkānu, bet ļauj arī striktāk sekot līdzi," brīdina FM amatpersona. Var būt nelielas novirzes no projektu ieviesēju plānotajiem termiņiem, taču nevar būt tāda situācija kā šogad, kad nobīde salīdzinājumā ar prognozēm bijusi daudzas reizes, uzsver ierēdnis.
Lai projektu īstenotājus mudinātu ievērot pašu noteiktos termiņus, turpmāk tiks ierobežotas iespējas pagarināt projekta termiņu, proti, termiņa ieviešanu nevarēs pagarināt vairāk kā par sešiem mēnešiem. Ja tad vēl tomēr kādi apstākļi neļaus projektu realizēt, būs jāsniedz skaidrojums valdībai, ar kuras lēmumu varētu tikt pieļautas izņēmuma situācijas. Līdz šim šāda strikta mehānisma nav bijis. "Tas nozīmē, ka būs jāsaplāno reāli, ietverot visus riskus," saka FM amatpersona.
Ja 2018. gadā kādās programmās vai aktivitātēs būs būtiski kavējumi, iecerēts vērtēt, vai nepieciešams pārplānot iezīmētos līdzekļus. Viena no programmām, kur pašlaik ir būtiskas nobīdes no sākotnēji plānotā, ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana. Eberhards stāsta, ka Ekonomikas ministrija apņēmusies strādāt, lai iezīmētais finansējums šajā programmā tiktu izmantots. FM eksperti gan uzskata, ka resursi būtu jāpārdala jau tagad, tomēr pašlaik vienošanās paredz sekot līdzi, kā Ekonomikas ministrijai veiksies ar solījumiem paātrināt finansējuma izmantošanu paredzētajam mērķim un vajadzības gadījumā 2018. gadā domāt par resursu pārdali.
FM amatpersona gan uzsvēra, ka salīdzinājumā ar citām ES valstīm kopumā ES fondu finansēto projektu ieviešanas rādītāji Latvijā ir virs vidējā.
"Ir svarīgi, lai, domājot par tempa paātrināšanu, mēs nezaudētu investīciju kvalitāti. Tikai caur kvalitatīvām investīcijām varam nonākt pie lielākas atdeves katram ieguldītajam eiro," skaidro FM valsts sekretāra vietnieks.
Plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai no kohēzijai jeb reģionālo atšķirību mazināšanai paredzētajiem fondiem paredzēti 4,4 miljardi eiro. Vairāk par ES fondu naudas investīcijām Latvijas ekonomikā lasāms šonedēļ publicētajā "Latvija 2020" pētījumā "ES fondi – ilgtspējīgi investēts?".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
