Vajadzēja godīgi pateikt, ka tas ir nodoklis, par OIK mehānismu saka atjaunojamās enerģijas federācijas šefs  (82)

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) LTV sacīja, ka "TEC 1" un "TEC 2" jaudas ir būtisks cenu regulēšanas mehānisms. "Tajā brīdī, sākoties jaudas deficītam, ieslēdzot "TEC 1" un "TEC 2" stacijas, cenu piedāvājums krītas un tirgus mehānismi izlīdzinās. Tā ir izšķirīga sistēma Baltijā, lai regulētu cenu sistēmu. Bieži vien mēs ražojam daudz vairāk, nekā tas bijis plānots," izteicās ministrs.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) raidījumā sacīja, ka "TEC 1" un "Tec 2" kalpo kā "slaucamas govis "Latvenergo"", kas saņem patērētāju maksājumus par saņemto enerģiju, un tad nauda aiziet cauri budžetam dividenžu veidā.

Savukārt Irbe sacīja, ka viņš tieši šo finansējuma modeļa izvēli grib apšaubīt, uzsverot, ka nevajadzēja ielikt šo maksājumu obligātā iepirkuma komponentē (OIK). "Joprojām, es esmu pārliecināts, vēl šovakar liela daļa sabiedrības ir pārliecināta, ka viss obligātais iepirkums ir maksa par atjaunojamo enerģiju," sacīja Irbe.

Savukārt kādreizējais Ministru prezidents un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis atminējās, ka tika pieņemts lēmums, ka līdz 2020. gadam jābūt 20 % atjaunojamiem energoresursiem, un Latvija bijusi pirmrindniece šajā ziņā. Kā jau tas mēdzot būt, pirmrindniekiem uzliekotlielākus uzdevumus un sarunu rezultātā nonākts pie lielāka procentuālā apjoma.

"Tas, kas, manuprāt, ir šobrīd negodīgi, pret ko vajadzētu cīnīties par katru cenu, kāpēc mūsu sabiedrībai ir jāmaksā par dārgāku atjaunojamo enerģiju un jāuzņemas tik milzīgas saistības, ja ir valstis, kuras šīs saistības pat ne tuvu nevar izpildīt – nemaz nerunāsim par 20 %, pat 10 % nevar izpildīt," sacīja Kalvītis.

Viņš pauda, ka mehānisms, kas kompensē izdevumus tām valstīm, kuras pārsniegušas šos 20%. ieviests vēlāk, un Latvija šo kompensāciju nesaņem, lai gan lietuvieši un igauņi "ir kaut ko pamanījušies Luksemburgai pārdot".

Viņš pauda pārliecību, ka šie pienākumi šobrīd Latvijai "ir pārāk apgrūtinoši".

"Kalvītis pareizi pateica, izrādās, ka mēs ražojam divreiz neefektīvāk atjaunojamo enerģiju, nekā mūsu kaimiņvalstis, kas pārsniegušas savas saistības un saņem kompensācijas par statistikas pārnesi," sacīja Valsts prezidenta izveidotās Enerģētikas drošības komisijas vadītājs Juris Ozoliņš.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" svētdien vēstīja, ka Igaunija un Lietuva kā pirmās Eiropas Savienībā (ES) parakstījušas līgumus par daļas zaļās enerģijas pārdošanu Luksmeburgai, lai tā varētu izpildīt ES noteiktos mērķus.

Latvijai noteiktie mērķi zaļās enerģijas patēriņā ir otri augstākie ES tūlīt aiz Zviedrijas. 2020. gadā 40 % enerģijas jābūt saražotai no atjaunojamiem resursiem. Tik augsts mērķis noteikts, jo Latvijā vēsturiski enerģija bijusi "zaļa" hidroelektrostaciju dēļ.

Latvija uz 2020. gada mērķi virzījusies ne vienmēr pārliecinoši, bet ātrāk nekā paredz grafiks. 2015. gadā sasniegti 37,6 %, bet mērķis bija 35,9 %.

"Taču ir jānotiek brīnumam, lai vairākas citas valstis savus zaļās enerģijas mērķus sasniegtu. Tādēļ ES izveidots mehānisms, kā dalībvalstis cita citai var palīdzēt", vēsta "de facto", piebilstot, ka tieši tāpēc Lietuva un Igaunija kā pirmās parakstījušas līgumus ar Luksemburgu.

Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors Dzintars Kauliņš skaidroja, ka Latvija vēl nav izpildījusi 2020. gada mērķi, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Latvija ir pārpildījusi katra konkrētā gada mērķi ceļā uz 40 % 2020. gadā, kas neesot interesanti pircējiem.

"Situācijā, kad mēs šo savu mērķi vēl neesam pārsnieguši, ir pāragri strādāt un ieguldīt resursus hipotētiskā risinājumā, kurš var pienākt un var arī nepienākt," pauda Kauliņš.