Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta "Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā "Rīga"" kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas "Rīga" finansējums 11 564 245 eiro apmērā.
Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.
Karnīte informēja, ka projekta laikā plānots lidlaukā izbūvēt otro ātro nobrauktuvi 12 090 kvadrātmetru platībā, kas saīsinās gaisa kuģu ceļu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Emisiju aprēķini rāda, ka tieši gaisa kuģu manevrēšanas cikls pa zemi rada augstāko piesārņojošo vielu emisiju apjomu. Otrā ātrā nobrauktuve ļaus būtiski samazināt uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzumu un laiku, līdz ar to mazinot arī gaisa piesārņojumu.
Projektā plānota arī peronu manevrēšanas ceļu ass līnijas gaismas sistēmas ierīkošana atbilstoši "CAT II" standartiem, kas nodrošinās, ka sliktas redzamības apstākļos gaisa kuģi varēs ātri nobraukt uz stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu, tādējādi palielinot skrejceļa kapacitāti un samazinot manevrēšanas distanci un laiku. Arī tas palīdzēs mazināt gaisa kuģu radītās CO2 emisijas un enerģijas patēriņu. Kopējais modernizēto manevrēšanas ceļu garums būs 11,3 kilometri, atzīmēja Karnīte.
Būtisku ieguvumu ātrās reaģēšanas un glābšanas dienestiem dos projektā plānotais helikopteru nosēšanās laukums, kas ļaus neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas helikopteriem operatīvi nosēsties Rīgas lidostā, neietekmējot pārējo gaisa kuģu kustību.
Projektā paredzēts arī rekonstruēt vairāk nekā 40 gadus kalpojušo lietus ūdens kanalizācijas sistēmu lidostas publiskās teritorijas austrumu daļā un inženiertehniskajā zonā, kā arī atjaunot Muzeju ielu, kas ved no lidostas biznesa parka uz ierobežotas iekļūšanas zonām un objektiem. Pēc rekonstrukcijas virszemes noteces ūdeņi no lidostas autostāvvietām tiks novadīti uz lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un tālāk caur lietus ūdens atvades sistēmu. Pēc attīrīšanas lietus notekūdeņi nesaturēs piesārņojošās vielas. Arī Muzeju ielā tiks ierīkota lietus ūdens atvades sistēma un izbūvēta atbilstoša gājēju infrastruktūra, tajā skaitā paredzot vides pieejamības risinājumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Tāpat projektā paredzēts patlaban lidostas teritorijā izvietotos prožektorus ar gāzizlādes spuldzēm nomainīt uz analogiem LED tipa gaismekļiem, tādejādi samazinot energoresursu patēriņu. Tāpat tiks rekonstruētas septiņdesmitajos gados celtās lidostas tehnisko dienestu ēkas, kas vairs neatbilst mūsdienu energoefektivitātes standartiem.
Projekta laikā plānots arī iegādāties trīs jaunākās paaudzes sprāgstvielu atklāšanas iekārtas, kas spēj atklāt un ar trauksmes signālu norādīt uz bagāžā vai citos sūtījumos esošu sprādzienbīstamu materiālu. Saskaņā ar ES regulējumu pie esošā pasažieru apjoma lidostai "Rīga" ir nepieciešamas trīs šādas jaunākās paaudzes iekārtas, un tām jābūt ieviestām līdz 2020.gada rudenim.
Atbalsts lidostas modernizēšanai paredzēts plānošanas dokumenta "Darbības prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga""" ietvaros. Līgumu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (CFLA) par Kohēzijas fonda līdzekļu saņemšanu projekta īstenošanai lidosta "Rīga" noslēdza 2016.gada 27.decembrī. 2017.gada 3.jūlijā lidosta saņēma pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par projekta "Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā "Rīga"" valsts atbalsta paziņojumu.
Lidostas "Rīga" pārstāve Karnīte atgādināja, ka 2015.gada nogalē lidosta "Rīga" noslēdza vienu no vērienīgākajiem Kohēzijas fonda finansētajiem projektiem Latvijas vēsturē. Projekta laikā, investējot vairāk nekā 93 miljonus eiro Kohēzijas fonda un pašas lidostas līdzekļu, tika pilnībā atjaunots skrejceļš un lidmašīnu stāvvietas jeb perons, ierīkota moderna skrejceļa gaismu sistēma, atjaunoti vecie un izbūvēti jauni manevrēšanas ceļi un ātrās nobrauktuves, uzbūvēts jauns ugunsdzēsēju depo un iegādāti moderni ugunsdzēsības transportlīdzekļi un aprīkojums.
Kopumā starptautiskās lidostas "Rīga" attīstībā pēdējos gados investēti vairāk nekā 150 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem attīstīta ne tikai lidlauka daļa, bet arī izbūvēta jaunā pasažieru termināļa Ziemeļu piestātne. Līdz ar to Rīgas lidostas lidlauka daļas kapacitāte šobrīd ļauj apkalpot līdz pat septiņiem miljoniem pasažieru gadā.
Vērienīgi būvdarbi lidostā turpināsies arī nākamajos gados, paplašinot lidostas pasažieru termināla publisko daļu, kas tiks savienota ar "Rail Baltic" dzelzceļa staciju, veidojot multimodiālu transporta centru. Šim projektam plānotās investīcijas ir 60 miljoni eiro, to plānots pabeigt līdz 2023.gadam.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. No lidostas ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 70, bet vasaras sezonā - uz gandrīz 90 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2016.gadā lidosta "Rīga" apkalpoja vairāk nekā 5,4 miljonus pasažieru - gandrīz 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!