Starp lielāko elektrības subsīdiju saņēmējiem - daudz ārvalstu izcelsmes firmu  (7)

Lielāko subsīdiju saņēmējs ir valstij piederošais "Latvenergo" - pērn tam aizgājuši 83 miljoni eiro. Šie maksājumi saistīti ar uzņēmuma divām termoelektrocentrālēm, kuras darbina ar gāzi. To rekonstrukciju pavadīja arī viens no lielākajiem korupcijas skandāliem. Subsīdijas nav saistītas ar atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem.

"Pēc būtības TEC [termoelektrocentrālēm] tiek maksāts tikai par sākotnējo investīciju, un par to, ka šie TEC visa atbalsta perioda garumā - līdz 2028.gadam, tiks uzturēti darba gatavībā. Savukārt, vai tie ražos vai neražos, tas būs atkarīgs no tirgus situācijas," skaidro "Latvenergo" Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Līdzīga rakstura, tikai ievērojami mazākas subsīdijas saņem arī "Rīgas siltums". Pērn tie bija 7,17 miljoni eiro, kā arī "Fortum Latvia", kas atbalstā saņēma 6,4 miljonus. "Rīgas siltumam" bez dabasgāzes stacijām ir arī divas šķeldas stacijas, bet "Fortum" - šķeldas un vēja stacijas.

Ceturtais lielākais atbalsta saņēmējs ar 2,85 miljoniem eiro, ir skandāliem apvītā kompānija "Winergy". Vēja ražotājs tagad pieder "Norvik" bankai, kuru kontrolē Krievijas miljonārs Grigorijs Guseļņikovs.

Starp piecpadsmit lielākajiem atbalsta saņēmējiem ir trīs saistīti uzņēmumi (5., 9., 11.vieta pēc saņemto subsīdiju apmēra), kuru īpašnieks ir viens no Eiropā lielākajiem granulu ražotājiem "Graanul Invest" no Igaunijas. Šīs elektrostacijas darbojas ar šķeldu. Pērn kopumā tās subsīdijās saņēmušas 6,49 miljonus eiro.

Starp biogāzes stacijām lielāko subsīdiju saņēmējs, bet starp visām elektrostacijām – sestais lielākais atbalsts ticis "Agro Iecava". Par 2016.gadu "Agro Iecava" subsīdijās saņēma 2 211 567 eiro. Firma obligātā iepirkuma sistēmā sāka darboties pirms sešiem gadiem. Uzņēmuma īpašnieki biznesu sākuši, pārpērkot kādu lauksaimniecības uzņēmumu.

"Viņiem tā likās laba biznesa niša - viņi pārmetās principā pavisam no citas nozares no telekomunikācijām uz atjaunojamiem energoresursiem," saka "Agro Iecava" valdes loceklis Mārtiņš Pelšs.

Uzņēmuma īpašniekiem – Nilam Aleksam un Gundaram Paškevičam, pieder daļas vēl divās biogāzes elektrostacijās, kas pa abām saņēmušas vairāk nekā nekā trīs miljonu atbalstu. "Agro Iecava" mātes kompānijai ir aptuveni divtūkstoš hektāri zemes, no kuriem trešdaļu apsēj ar kukurūzu. Biogāzi ražo no tās, kā arī visāda veida apkaimē pieejamiem bioloģiskiem pārpalikumiem – putnu mēsliem, dūņām, sūkalām un citiem. Ar saražoto siltumu apgādā Iecavu.

Gada pārskati rāda, ka bizness ļauj pelnīt. Piemēram, 2015.gadā peļņa bijusi vairāk nekā 300 tūkstoši, bet pērn norādīti zaudējumi. Tas esot saistīts ar ieguldījumiem iekārtu remontos. "Agro Iecavai" obligātais iepirkums garantēts uz 20 gadiem. Pēc pirmajiem desmit - tarifu samazina samazina par piektdaļu. Uzņēmuma pārstāvis šo nesauc par garantētu biznesu ar minimāliem riskiem.

"Tas nav garantēts, un mēs redzam skaidri, jo ministrija šo gadu gaitā vairākas reizes mainījusi likumdošanu attiecībā uz atbalstu biogāzes stacijām. Līdz ar to atmaksāšanās periodi investoriem ir tikai pagarinājušies," saka "Agro Iecava" valdes loceklis Mārtiņš Pelšs.

"Agro Iecava" sākotnēji bija rēķinājusi, ka investīcijas atmaksāsies piecos, sešos gados, bet, mainoties noteikumiem, šis periods izstiepies līdz desmit gadiem. Arī Ekonomikas ministrijā, kas gan pati ir atbildīga par nozares noteikumu radīšanu, piekrīt uzņēmējam.

"Riski ir regulācijas vide un tās nestabilitāte, ko izraisa dažādi mainīgie apstākļi, sabiedrības noskaņojums par šiem jautājumiem un tas, kādā veidā, cik pamatīgi šis jautājums tika izstrādāts sākotnēji, kad tika ieviesti šie noteikumi," saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Cits obligātā iepirkuma biznesa vērtējums ir Tirdzniecības un rūpniecības kameras Enerģētikas komisijas pārstāvim Kasparam Osim: "Faktiski, ja skatās no biznesa viedokļa, risks ir salīdzinoši minimāls - ja faktiski ir klients, kas maksā katru gadu, pēc vienas formulas 10 gadus uz priekšu. Ja ir tādi biznesi, kur tik labi var prognozēt, tāpēc risks ir salīdzinoši niecīgs. Attiecīgi arī peļņai būtu jābūt niecīgai."

Ar šo gadu subsīdiju saņēmējiem ierobežota ieguldītā kapitāla atdeve jeb tā sauktā iekšējā peļņas norma līdz deviņiem procentiem. "Agro Iecavā" tā bija nepilnu sešu procentu apmērā.

Pārvērtējot šo rādītāju vairāk nekā 200 uzņēmumos, secināts, ka 64 elektrostacijas pārsniedz jauno slieksni. Tām atbalsta apjomu samazinās. Visrentablākās te izrādījušās mazās hidroelektrostacijas. Starp pieņemtajiem 64 lēmumiem vairāk nekā puse jeb 36 attiecas uz mazajiem HES. Pārējie ir par 19 dabasgāzes koģenerācijas stacijām, astoņām biogāzes stacijām un vienai biomasas (šķeldas) staciju. Sešpadsmit no uzņēmējiem ministriju iesūdzējuši tiesā.

"Pagaidām tās tiesvedības ir gājušas sekmīgi. Tie lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas - tur ir bijusi virkne sūdzību par to, lai apturētu šī lēmuma darbību, ir bijuši Ekonomikas ministrijai labvēlīgi," saka Patmalnieks.

Starp 15 lielākajiem subsīdiju saņēmējiem, ir arī "Conatus BioEnergy", kura īpašnieks ir no Vācijas. Tam pērn atbalstā izmaksāti 1,76 miljoni eiro, lai gan uzņēmumam jau gadu mijā bija nodokļu parāds, kas šobrīd pārsniedz 23 tūkstošus eiro. Firmai nosūtīta brīdinājuma vēstule – ja deviņu mēnešu laikā parādu nenomaksā, tai obligātā iepirkuma tiesības atņems.

Starp lielākajiem subsīdiju saņēmējiem neparādās bijušā politiķa Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie "Vēja parki", kas reģistrēti kā 11 atsevišķi uzņēmumi. Taču, ja saskaita šo staciju saņemtās subsīdijas kopā, tās ar 2,35 miljonu atbalstu stabili ieņemtu vietu pirmajā desmitniekā.