Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz energokompānijas AS "Latvenergo" pamatkapitālu samazināt par 454,4 miljoniem eiro elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saistību atpirkšanai.
Ministru kabinets 29.augustā atbalstīja daļēju valsts atbalsta nākotnes saistību atpirkšanu no "Latvenergo" attiecībā uz tā īpašumā esošajām koģenerācijas elektrostacijām Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2. Pieņemtais risinājums bija viens no četriem EM konceptuālā ziņojuma "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" variantiem un ir vērsts uz OIK samazināšanu.
EM konstatēja, ka "Latvenergo" izpilda prasības valsts garantētās maksas saistību samazināšanai par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, saņemot vienreizēju maksājumu, tāpēc tika piedāvāts Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par vienreizēju maksājumu "Latvenergo" 454 412 749 eiro apmērā.
No minētās summas Rīgas TEC-1 daļa ir 26 522 584 eiro, bet Rīgas TEC-2 daļa - 427 890 165 eiro. Turklāt vienreizējais maksājums sadalāms divās daļās, nosakot, ka 140 miljoni eiro atzīstami kā vispārējās valdības izdevumi 2017.gadā, bet 314,4 miljoni eiro atzīstami kā avansa maksājums proporcionāli "Latvenergo" saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām 2028.gadā.
Lai īstenotu rīkojuma projektā noteikto, plānots, ka EM kā Latvenergo" kapitāldaļu turētāja sasauks akcionāru sapulci, lai lemtu par "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu 454 412 749 eiro apmērā.
Savukārt lai praktiski īstenotu vienreizējo maksājumu, plānots parakstīt trīspusēju līgumu starp "Latvenergo", AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" un EM.
Ministrijā informēja, ka atbilstoši neatkarīgam starptautiskam izvērtējumam "Latvenergo" koncerns var uzņemties papildu saistības 350-550 miljonu eiro apmērā, kas var tikt piesaistītas un izmantotas papildu kapitālieguldījumu finansēšanai un/vai pamatkapitāla samazināšanai. Līdz ar to patlaban nav pamata uzskatīt, ka valsts saistību samazināšana pret "Latvenergo", samazinot tā pamatkapitālu, varētu radīt kādus būtiskus riskus uzņēmuma tālākai darbībai.
EM arī norādīja, ka Eiropas Komisija (EK) tika iepazīstināta ar izstrādāto vienreizējā diskontētā maksājuma saņemšanas mehānismu, kas attiecināms gan uz Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2, un no EK puses attiecībā uz TEC-1 netika saņemti pirmšķietami iebildumi par izstrādāto mehānismu, jo tas pamatā atbilst atbalstam elektroenerģijas ražotājiem pamatprincipiem. Patlaban izstrādes noslēguma posmā esošo Rīgas TEC-2 notifikāciju paredzēts iesniegt Eiropas Komisijā līdz 2017.gada novembra beigām.
Rīkojuma projekta īstenošanas rezultātā tiks samazināts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Vienlaikus, ņemot vērā vidējās OIK vērtības prognozēto samazināšanos par vienu eiro par megavatstundu (MWh) 2018.gadā un 2019.gadā - līdz 25,79 eiro par MWh un sekojoši vēl par 0,87 eiro par MWh - līdz 24,92 eiro par MWh 2020.gadā, tiks nodrošināta elektroenerģijas galapatēriņa izmaksu pazemināšanās un iespēja daļu no iepriekš valsts atbalstam izmantotiem budžeta līdzekļiem novirzīt vispārējām budžeta vajadzībām.
Iepriekš "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs žurnālistiem atzīmēja, ka, attiecīgo risinājumu īstenojot, Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 joprojām saglabāsies atbalsts 25% apmērā, kas ir pietiekami, lai ļautu elektrostacijām konkurēt tirgū, kā arī nodrošināt centralizēto siltumapgādi Rīgā. Ja "Latvenergo" izšķirsies pieteikties saistību atpirkšanai, pēc Žīgura aplēsēm, viss process varētu prasīt četrus līdz sešus mēnešus.
Vienlaikus viņš atzina, ka šāds solis ietekmētu "Latvenergo" aizņemšanās kapacitāti, taču turpmākajos gados investīciju projekti, kas būtu vērtējami 300 līdz 500 miljonu eiro apmērā, nav paredzēti.
Savukārt "Latvenergo" finanšu direktors Guntars Baļčūns atzina, ka OIK saistību atpirkšana, visticamāk, "Latvenergo" kredītreitingu neietekmēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
