'Depo' pārsūdzējis Konkurences padomes lēmumu par 3,7 miljonu eiro sodu  (9)

Pieteikumā tiesai norādīts, ka "Depo" nepiekrīt KP 2017.gada 31.augusta lēmumam daļās par pārkāpuma konstatēšanu "Depo" darbībās, naudas soda uzlikšanu "Depo" un tā iemaksu valsts budžetā, lūdzot tiesai tos atcelt.

Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz šo pieteikumu, 2017.gada 10.novembrī ierosinājusi administratīvo tiesvedību.

"Depo" pārstāvji skaidroja, ka uzņēmuma pieteikums pamatots ar apsvērumiem par KP lēmuma prettiesiskumu un izpratnes trūkumu par sodu piemērošanas principiem, norādot uz būtisku KP patvaļu. Tirgotājs tiesai sniedzis detalizētus skaidrojumus par katru no KP lēmumā minētajiem pieņēmumiem, kas izmantoti "Depo" nepamatotai apsūdzēšanai, kā arī par patieso "Depo" rīcību un motīviem katrā no lēmumā uzskaitītajiem gadījumiem.

Pieteikumā tiesai atzīmēts, ka visā KP lēmumā apskatītajā periodā uzņēmums ir konsekventi realizējis savu stratēģiju un zemo cenu politiku, savukārt visas "Knauf" prasības par cenu ievērošanu ir bijušas vienpusējas - "Depo" nekad nav piekritis tās ievērot un lēmumus par cenu noteikšanu "Depo" ir pieņēmis neatkarīgi.

Tāpat pieteikumā minēts, ka "Knauf" produkcijas realizācija ir radījusi "Depo" tikai zaudējumus, kā arī "Depo" nekad nav sazinājies ar citiem būvmateriālu tirgotājiem un nav bijis karteļa dalībnieks.

"Depo" pieteikumā arī pausts, ka, pretēji KP apgalvotajam, lietā esošie pierādījumi liecina par to, ka citi tirgus dalībnieki regulāri ir savstarpēji sazinājušies un izrādījuši neapmierinātību par "Depo" zemajām cenām, kā arī KP lēmumā attiecībā uz "Depo" nav vērtētas elementārās ekonomiskās kopsakarības.

Tirgotāja pārstāvji norādīja, ka lietas izmeklēšanas gaitā "Depo" vadība vairākkārt tikusies ar KP pārstāvjiem, skaidrojot lietas izmeklēšanas materiālus kontekstā ar situāciju tirgū un izmaiņām tajā kopš 2005.gada. Tomēr KP tam vispār neesot piešķīrusi nekādu nozīmi, tādējādi, nepamatoti atkāpjoties no tiesu praksē noteiktā principa, ka tirgus dalībnieku darbības ir jāvērtē to ekonomiskajā kontekstā.

Tāpat "Depo" pārstāvji atgādināja, ka uzņēmums nepiekrita lietas izpētes laikā izvirzītajām apsūdzībām un neatzina vainu pārkāpumā. "Tādējādi KP lēmumu, piemērot "Depo" sodu 3 718 323 eiro apmērā, var uzskatīt par mērķtiecīgu "Depo" finanšu līdzekļu ekspropriāciju bez juridiska un tiesiska pamata," pauda kompānijā.

"Depo" pārstāvji vērsa arī uzmanību uz faktu, ka 2017.gada 15.jūnijā KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama parakstīja sadarbības memorandu par "Konsultē vispirms" principa īstenošanu KP darbā. Taču pretēji memorandā deklarētajiem principiem KP pārstāvji lietas izvērtēšanas laikā esot atteikušies iedziļināties "Depo" darbību ekonomiskajā kontekstā, tādējādi apliecinot sodīšanu kā KP darbības pašmērķi. "KP darbības liecina par būtisku deformāciju iestādes izpratnē par KP misiju, vīziju un mērķiem. Tas ir jākontrolē gan pārraugošajai ministrijai, gan tiesu varai, izskaužot KP darbībā nekompetenci, tendenciozitāti un neprofesionālismu," pauda "Depo" pārstāvji.

Jau ziņots, ka KP par aizliegtu "Depo", AS "Kesko Senukai Latvia" un SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" piemērojosi kopumā 5,78 miljonu eiro naudas sodu. Tostarp "Depo" piemērots naudas sods 3 718 323 eiro apmērā, "Tirdzniecības nams "Kurši"" - 1 145 077 eiro apmērā, bet "Kesko Senukai Latvia" - 920 618 eiro apmērā.

Pirms šī lēmuma ar būvmateriālu piegādātāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips", kā arī vienu no lietā iesaistītajiem tirgotājiem SIA "Krūza" noslēgti administratīvie līgumi, kas paredz izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopumā 1,6 miljonu eiro apmērā.