Piecas svarīgas tendences Latvijas un kaimiņvalstu ekonomikās  (62)

Apskatā "Swedbank" ekonomisti analīzē tendences, kas ietekmēs vidēja termiņa izaugsmi un novērtē reģiona ekonomiku strukturālo spēku un institūciju kvalitāti. Piemēram, šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme esot padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā. Tiesa, reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu, norāda ekonomisti.

Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

"Swedbank" rēķinātā Baltijas jūras indeksa (BSI) kāpums pēdējā gada laikā ir bijis niecīgs. Uzlabojumi institucionālajā vidē reģionā ir bijuši, tomēr tikpat ātri kā citur pasaulē. Lai apsteigtu konkurentus, jāskrien ātrāk, pārliecināti eksperti.

Reģiona priekšrocības joprojām ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, kur tas ir TOP 20% pasaulē. Savukārt visvairāk darāmā ir darba tirgus, finanšu tirgu dažādošanas un nodokļu politikas jomās. Vislielākais izaicinājums ir būtiskas biznesa vides atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona integrāciju un izaugsmi. Krievija institucionāli ir un arī paliks cits stāsts un daudzās jomās dramatiski atpaliek no citām reģiona ekonomikām, turklāt BSI pilnībā neatspoguļo (ģeo)politiskos riskus, tāpēc praksē biznesa vides atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas.

Tomēr desmit gadu perspektīvā BSI vērtējumā ir notikusi zināma konverģence reģiona strukturālajā kvalitātē. Lielāko uzlabojumu attiecībā pret pārējo pasauli pieredzējušas Polija, Krievija un Lietuva, savukārt pasliktinājums bijis Ziemeļvalstīs.

Ekonomikas izaugsme Latvijā šogad ir pozitīvi pārsteigusi. Esam biznesa cikla kāpuma fāzē, un lai gan izaugsmes tempi kļūs lēnāki, arī 2018.‑2019. gadā ekonomikas kāpums joprojām būs gana jestrs un plašs. Ciklam nobriestot, mainās ekonomikas izaugsmes dzinuļi.

Pēdējās dekādes laikā preču un pakalpojumu eksports ir bijis galvenais dzinējs, eksporta īpatsvaram iekšzemes kopproduktā pieaugot no 42% līdz 62%. Lai gan eksporta straujākais kāpums jau ir aiz muguras, solīda izaugsme turpināsies.

Par ekonomikas galveno vilcēju kļuvis iekšzemes pieprasījums – investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Arvien spilgtāk iezīmējas šī biznesa cikla karstākais punkts – darba tirgus. Darba tirgus uzkaršana ir gan cikliska – līdz ar ekonomikas izaugsmi aug pieprasījums pēc darbiniekiem –, gan strukturāla – iepriekšējo gadu zemās dzimstības un emigrācijas ietekmē sarūk potenciālo darbinieku skaits. Silstošais darba tirgus veicina strauju algu pieaugumu, kas, ja neiet roku rokā ar līdzvērtīgu ražīguma kāpumu, apdraud uzņēmumu konkurētspēju.

Pēc ekspertu prognozēm darba tirgus radītie izaicinājumi būs aktuāli arī nākamajos gados. Savukārt ražīguma kāpumam būtiski palīdz strukturāli un institucionāli ekonomikas uzlabojumi. Aizejošais gads ir bijis diezgan aktīvs dažādu reformu (piemēram, nodokļu, veselības aprūpes sistēmas, izglītības jomās) iekustināšanai, kas gan BSI indeksā sāks parādīties tikai no nākamā gada laika nobīdes dēļ.

Neskatoties uz padarīto, Latvijas uzņēmējdarbības vide aizvien ir salīdzinoši vāja uz pasaules fona – citi kustas uz priekšu ātrāk. Šobrīd straujās izaugsmes laiks piedāvā iespējas ieguldīt reformās, dodot laiku tās papildināt un labot pieļautās kļūdas. Tomēr diez vai 2019. gada budžets būs dāsns reformu finansēšanai vēlēšanu tuvuma dēļ. Nākamā iespēja uzsākt reformas būs vien 2020. gada budžetā. Tad ekonomika jau augs lēnāk, un kļūdas labot būs daudz grūtāk, uzsver eksperti.

Atgūstoties no krīzes, Baltijas valstis ir spējušas mazināt ienākumu līmeņu atšķirību ar Eiropas Savienību (ES). Lietuva ir bijusi īpaši veiksmīga, pērn aizsteidzoties priekšā Igaunijai, ko sekmēja ne tikai straujāks ražīguma kāpums, bet arī lēnāka cenu konverģence ar ES un izteiktāks iedzīvotāju skaita kritums, salīdzinot ar Igauniju. Lēnākas cenu konverģences ietekme izgaisīs, un galveno lomu arvien uzskatāmāk spēlēs ražīguma pieaugums.

Attīstītāko valstu ienākumu līmeni spēsim noķert vien tad, ja nenoguruši rūpēsimies par ražīguma pieaugumu un nemitīgi uzlabosim un pilnveidosim ekonomikas institucionālo un strukturālo kvalitāti, turpina ekonomisti.

Pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta izaugsmes ilgtspējai un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas kļūst par industrijas standartu arī uzņēmumiem. Starp "Swedbank" mājās tirgiem šobrīd vislabāk veicas Zviedrijai, Baltija atpaliek. Igaunijai visvairāk darāmā ir vides aizsardzības jomā, Latvijai – pārvaldībā, bet Lietuvai – lielākas sociālās iekļaušanas nodrošināšanā. Bet visām četrām valstīm ir mājasdarbi noturīgas, iekļaujošas, videi draudzīgas vidēja termiņa izaugsmes veicināšanai.

Ekonomisti arī uzsver, ka pieaugošās bažas par automatizācijas un globalizācijas rezultātā zaudētajām darba vietām, kā arī ienākumu un iespēju nevienlīdzības palielināšanās pasaulē ir aktualizējusi diskusiju par vispārējā pamatienākuma ieviešanu. Apskatot šī koncepta priekšrocības un trūkumus, kā arī iespējamos piemērošanas veidus un finansēšanas avotus, eksperti secinājuši, ka Baltijas valstis pašlaik to nevar atļauties. Tomēr atsevišķu elementu ieviešana palīdzētu uzlabot sociālo iekļaušanu un sociālo apdrošināšanas sistēmu efektivitāti.

Indekss atspoguļo, kā mainās ekonomikas strukturālā kvalitāte 10 jomās – uzņēmējdarbībā, darba tirgū, nodokļu politikā, finanšu sektorā, ārējā tirdzniecībā, izglītībā, inovācijās, pārvaldībā, infrastruktūrā un loģistikā. Tas svārstās no 0 (sliktākais) līdz 10 (labākais). Baltijas jūras reģionā ir 10 valstis: Latvija, Lietuva, Polija, Vācija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija un Igaunija.