Jaunajam "Eiropas Dzelzceļa līniju" vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto".
Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.
Pats Linužs nav starp apsūdzētajiem. Viņa vārds atrodams vēja enerģijas ražotāja "Enercom Plus" īpašnieku sarakstos pirms un pēc iespējamā nozieguma pastrādāšanas, atzīmē raidījums. Viens no apsūdzētajiem – kādreizējais "Enercom Plus" īpašnieks igaunis Alari Piperals – pirms pāris gadiem iecēla Linužu valdē citas apsūdzētās Ilzes Bērziņas vietā.
Lietu sāks iztiesāt nākamā gada pavasarī. Cietušais ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas 2011. gadā piešķīra "Enercom Plus" naudu tehnikas iegādei. Aizdomas, ka viltotas bankas izziņas par pieejamo finansējumu, raidījumam skaidro VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
"Ja tiks pierādīts, ka šie dokumenti ir viltoti, tad nebija pamata konkursā iegūt 1,6 miljonu finansējumu, kas bija no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta," saka Muciņš.
Linužam piederošais uzņēmums vēl pirms tiesas sācis ministrijai atmaksāt naudu. "Jā, ja mēs atmaksājam, it kā mēs atzīstam, ka esam nelikumīgi ieguvuši [līdzekļus]. Bet te ir juridiskā puse un ir finanšu puse. No juridiskās būtu pareizi stāvēt līdz galam un teikt, ka visu esam izdarījuši likumīgi. Taču pēc kriminālprocesa nosacījumiem tad mums paliktu spēkā mantas aresti. Mēs nevarētu kreditēties un attīstīt kompāniju. No saimnieciskā viedokļa būtu labāk noslēgt mierizlīgumu par naudas atmaksu un tiesvedību vest paralēli," savus apsvērumus skaidro Linužs.
Šis kriminālprocess izdalīts no tā sauktās vēja parka attīstītāja "Winergy" lietas, ziņo "de facto". Šīs lielās lietas pamatā ir aizdomas, ka "Winergy" un ar to saistītas kompānijas, starp kurām figurē arī "Enercom Plus", no "Norvik bankas" saņēmušas apmēram 50 miljonus eiro kredītos faktiski bez nodrošinājuma. Aizdomas krīt uz septiņām personām, tajā skaitā bijušajiem bankas darbiniekiem.
Prokuratūra grib vēl šogad "Winergy" lietu nosūtīt uz tiesu. Linužu aizdomās netur. Par "Winergy" vadītāju viņš kļuva vēlāk.
"de facto" noskaidroja, ka Linuža saistība ar abiem kriminālprocesiem nav vērtēta, šonedēļ viņu izraugoties par "Eiropas Dzelzceļa līniju" vadītāju. Viens no nominācijas komisijas locekļiem Edgars Tavars (ZZS) skaidro, ka diez vai šie apstākļi būtu spēlējuši kādu lomu.
"Mēs neesam tiesa mēs nevaram tiesāt, vai tur [Linužam] vispār ir kāds statuss. Izslēgt no tālākas skatīšanas tas būtu sods, un tiesāt bez tiesas tā nav mūs kompetence," saka Tavars.
Kā vēsta raidījums, šī nav pirmā reize, kad uzmanību piesaista Linuža uzņēmums "Enercom Plus". 2011. gadā Linužs vērsās pēc padoma pie Ventspils mēra Aivara Lemberga (ZZS), jo Arta Kampara ("Vienotība") vadītā ekonomikas ministrija bija piešķīrusi kvotas vēja enerģijas ražošanai Lemberga oponenta Olafa Berķa uzņēmumam, bet "Enercom Plus" - apdalījusi.
Lemberga vadītā biedrība toreiz vērsās ar sūdzību Valsts kontrolē.
Linužs apgalvo, ka Lembergs nav saistīts ar kompāniju "Enercom Plus": "Viņām tur nekāda ietekme, ne daļa, ne līdzdalība nav bijusi."
Pašlaik "Enercom Plus" Ventspils novadā gan nedaudz ražo elektrību, gan saņem subsīdijas. Pērn atbalsts pārsniedzis 120 tūkstošus eiro virs elektrības tirgus cenas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
