Vairākos Satiksmes ministrijas (SM) un tās kapitālsabiedrību amatos pēdējā laikā ir nonākuši cilvēki, kas agrāk strādājuši "Latvijas Kuģniecības" struktūrās. Šis uzņēmums pirms 15 gadiem privatizācijas rezultātā nonāca "Ventspils naftas" kontrolē, informāciju apkopoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Iespējamās slēptās īpašumtiesības "Ventspils naftā" ir viens no aspektiem Aivara Lemberga krimināllietā, kuru šobrīd izskata Rīgas apgabaltiesa. Kopš rudens šajās tiesas sēdēs kā Lemberga meitas pārstāvis regulāri piedalās arī premjera ārštata padomnieks Māris Grudulis.
Kādreizējā Latvijas Valsts jūras kuģniecība 2002. gadā kļuva par publisko akciju sabiedrību, atgādina raidījums. Akciju izsolē Rīgas Fondu biržā nepilnus 50 procentus no "Latvijas kuģniecības" (LK) pamatkapitāla iegādājās jau iepriekš privatizētais uzņēmums "Ventspils Nafta" (VN).
Šobrīd vairāk nekā 90 procenti LK pieder koncernam "Vitol", taču ilgus gadus uzņēmums sabiedrības uzmanību pievērsa ar akcionāru cīņām par ietekmi. Redzamākās grupas bija tā dēvētās "Lemberga oponentu" un "Lemberga nometne". Tagad vairāki no tā laika LK menedžeriem ieņem vadošus amatus Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās.
Piemēram, Edvīns Bērziņš bija LK valdes loceklis un Juridiskā departamenta vadītājs, bet tagad vada "Latvijas Dzelzceļu" un arī par "Rail Baltica" projektu atbildīgā uzņēmuma "RB Rail" padomi. Līdz ar Bērziņu "RB Rail" padomē darbojas Vineta Rudzīte, kas iepriekš bijusi LK Juridiskās daļas vadītāja vietniece. SIA "LDz Loģistika" valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis bijis LK meitas firmas SIA "LSC Shipmanagement" valdes loceklis.
Vadošu LK darbinieku SM struktūrās ir jau tik daudz, ka sāk veidoties interešu konflikti, ziņo LTV. Piemēram, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes locekļa atlases konkursā uzvarējušo Andri Linužu nevarēja vērtēt nominācijas komisijas loceklis, SM Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs. Ministrijā viņš strādā gadu, taču savulaik bijis Linuža kā "Latvijas Kuģniecības" viceprezidenta padotais.
Novembra nogalē pie jauna amata SM kapitālsabiedrībās tika arī bijušais LK meitasfirmas "Lasco Investment"valdes priekšsēdētājs, savulaik arī "Preses nama" padomes loceklis Raitis Nešpors. Pirms pusotra gada viņš tika iecelts lidostas "Rīga" padomē, bet tagad uzvarēja konkursā uz "Latvijas autoceļu uzturētāja" (LAU) valdes priekšsēdētāja amatu. Nešpors tiek raksturots kā finansists un iepriekš bijis saistīts ar degvielas tirdzniecības un nekustamo īpašumu nozarēm. Pieredzes autoceļu remontā un uzturēšanā Nešporam nebija, tomēr LAU vadītāja amatam izvēlēts tieši viņš.
Nešpors uzsver, ka Aivaru Lembergu nepazīst, arī to, kam piederēja LK, nezinot. Viņu darbā uzaicināja par LK finansēm atbildīgais viceprezidents Raivis Veckāgans. Abi iepazinās saistībā ar tā arī neīstenoto tirdzniecības parka "Vendi" projektu Ventspilī. Arī tā patiesos īpašniekus Nešpors nezinot. "Es varu tikai kārtējo reizi atkārtot, ka es tiku tajā laikā uzrunāts tīri kā šīs nozares profesionālis. Un viss, kas man bija saistīts ar maniem darba uzdevumiem, kur es esmu bijis iesaistīts, bija tīri saimniecisku jautājumu kārtošana," par savu iepriekšējo pieredzi LK stāsta Nešpors.
LAU valdes konkursu rīkoja uzņēmuma padome, kuru vada SM valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis. Ministrija apgalvo, ka konkursus politiski ietekmēt nevar, jo tajos tiek iesaistīti neitrāli eksperti. Tomēr LAU gadījumā komisijas sastāvā bija trīs uzņēmuma padomes locekļi un tikai viena Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāve. Arī citās komisijās neatkarīgie pārstāvji ir mazākumā.
Tāpēc PKC direktors Pēteris Vilks atzīst, ka viņa darbinieki var tikt izmantoti, lai radītu objektīvu konkursu fikciju: "Tas ir pārbalsošanas jautājums. Mēs rīkojamies atbilstoši regulējumam. Pašlaik regulējums precīzāks ir uz padomes locekļu skaitu, kur ir precīzi pateikts, cik ir jābūt neatkarīgajiem padomes locekļiem. Attiecībā uz nominācijas komisiju komplektēšanu – regulējums arī pašlaik ir pieņemts tāds, kāds ir. Tā ir bijusi vienošanās, acīmredzot arī politiska vienošanās." Vilks uzsver, ka šo kārtību var arī mainīt. Vai tam būtu valdības atbalsts, gan nav zināms.
Tikmēr par iespējamo Lemberga ietekmi uz SM var spriest pēc tā dēvētajām "Rīdzenes" sarunām.
Žurnālā "Ir" publicēta 2011. gada februāra saruna, no kuras noprotams – Lembergs tolaik opozīcijas deputātam Aināram Šleseram rāda kādu ministrijai iesniegtu dokumentu, proti, "Krājbankas" redzējumu saistībā ar nacionālo lidsabiedrību "airBaltic": "Lembergs: (...) Šodien man iedeva to, ko Krājene neoficiāli iesniegusi ministrijai. Ar domu, ka šitas ies kā ziņojums valdībai, jo ministrijai ir jāsniedz ziņojums." To pavada komentārs, ka "pirms divām stundām Artis iedeva šito garadarbu". Lembergs arī precizē, ka domā Arti Stucku – satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomnieku gan toreiz, gan tagad.
Sī gada jūlijā neilgi pēc sarunu publicēšanas "de facto" lūdza Lemberga skaidrojumu par šo fragmentu. Vaicāts, vai viņam kādreiz šādi dokumenti no Stuckas agrāk ir bijuši vai varbūt arī tagad satiksmes ministra padomnieks viņam piegādājot dokumentus no SM, Lembergs paziņoja: "Tātad – par tagadējo laiku, to es, protams, labi atceros: nekādu materiālu manā rīcībā par "airBaltic" nav bijis, un, atklāti sakot, es par "airBaltic" arī neesmu interesējies. (...) 2011. gads man nav atmiņā, jo man nekāda sakara nebija ar "Krājbanku" un ar kaut kādām aktivitātēm, kas saistās ar lidsabiedrību "airBaltic"."
Uz lūgumu precizēt, vai tātad viņš nekad neesot rādījis Šleseram šādu dokumentu, ko būtu saņēmis no Stuckas, Lembergs attrauca: "Nu, es... Katrā gadījumā – jūs man jautājāt, es jums atbildēju."
Stucka klātienes intervijai nepiekrita, aizbildinoties ar aizņemtību. Tomēr īsziņā viņš noliedza, ka kādreiz būtu devis Lembergam ministrijas rīcībā esošus dokumentus – gan 2011. gadā, gan pēdējo gadu laikā pēc atgriešanās satiksmes ministra birojā.
Arī Augulis jau augustā "de facto" pauda, ka savam padomniekam uzticas, pamatojot to šādi: "Mums arī visi tie, kas ir dienesta vajadzībām, vai kādi slepenie dokumenti visi ir iezīmēti ar šo SM simboliku. Mums ir ļoti stingra uzskaite. Mēs esam daudz stratēģisku uzņēmumu pārstāvji, akcionāri. Līdz ar to es domāju, ka Satiksmes ministrijā šī kārtība ir visstingrākā."
Stucka kā advokāts kādā procesā pārstāvējis Lembergu kopā ar savu kursabiedru Māri Gruduli, kurš joprojām ir premjera Māra Kučinska (ZZS) ārštata padomnieks politisko partiju sadarbības jautājumos. Pirms pusotra gada Gruduli birojā ņemt premjeram ieteica ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš to nenožēlo: "Es domāju, ka Gruduļa kungs ir pilnībā attaisnojis uz viņu liktās cerības, jo viņa darbs ir absolūti nemanāms. Viņš strādā tieši ar premjeru, un tas ir tas, kas ir nepieciešams. Frakcijā viņš redzēts nav, šeit uz vietas viņš nav, un es domāju, ka tas ir pareizi."
Redzēts Grudulis pēdējā laikā gan ir Aivara Lemberga krimināllietas tiesas sēdēs – to aprakstījusi arī "Neatkarīgā Rīta Avīze". Viņš pats "de facto" apstiprināja, ka pārstāv Ventspils mēra meitu Līgu Lembergu, kura ir kriminālprocesā aizskartā mantas īpašniece. Grudulis premjera birojā algu nesaņem, taču sanāksmēs piedalās un viņam ir pastāvīga caurlaide valdības namā. Arī neviens cits viņam par to nemaksājot, "de facto" apgalvo Grudulis, kurš nestrādājot algas dēļ, bet gan tāpēc, lai ko darītu valsts labā.
Cik lietderīgs ir šāds padomnieks, "de facto" jautāja arī pašam Kučinskim, kurš ironizēja, vai viņam tagad vajagot Gruduli atlaist: "Tikko kā kaut kur būs kaut kādas informācijas, ka man var kaitēt tie padomi un tas būs traucējošs faktors, es to arī darīšu." Vaicāts, vai Grudulis viņam reāli sniedz padomus, premjers atbildēja: "Atsevišķos jautājumos es viņam uzdodu uzdevumus."
Vai Lembergs no kāda saņem informāciju par norisēm satiksmes ministra un premjera birojos, skaidri zināms nav, atzīmē raidījums. Taču visai ticams ir tas, ka labi informēts viņš ir par koalīcijas sēdēs runāto, jo Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij" tajās nereti pārstāv viņa sieva Kristīne Lemberga, tā ziņo LTV.