Vērienīgajā operācijā bija iesaistīti prāvi būvnieku spēki un tehnika, pacēlējs, ekskavators, vairāki desmiti darbinieku un divi helikopteri - lielais kravas nesējs, kurš pacēla dzelzs konstrukciju, un otrs, mazāks, kurš pavadīja savu "lielāko brāli" un koriģēja vērienīgo operāciju.
Kā "Delfi" pastāstīja AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvis Andris Sproģis, svētdien jaunās elektrolīnijas "Kurzemes loks" nozarojumā uz Valdemārpili viens elektrolīnijas balsts tika pacelts ar helikopteru. "Būvniecības tehnoloģijas izvēle ir būvnieka ziņā, un izmantot šādu tehnoloģiju darbuzņēmējs - pilnsabiedrība "LEC, RECK un Empower" - ir izvēlējies, jo konkrētajā vietā lielo lietavu dēļ zeme ir izmirkusi un pie plānotās balsta vietas nav iespējams piekļūt ar ceļamkrānu. Šis bija pēdējais balsts elektrolīnijas nozarojumā uz Valdemārpili, kas neļāva sākt tālākos darbus - vadu vilkšanu, tāpēc nolemts pacelt balstu ar helikopteru, lai iekļautos noteiktajos termiņos," stāstīja Sproģis.
Viņš norādīja, ka iepriekšējā "Kurzemes loks" posmā no Grobiņas uz Ventspili ar šādu tehnoloģiju tika pacelti divi balsti, savukārt šajā posmā tas esot pirmais balsts, kas pacelts ar helikopteru. Kopumā šajā līnijā plānoti vairāk nekā 700 elektrolīnijas balsti, no kuriem 180 ir jau pacelti, un kopumā vadi ir izvilkti 54 kilometru garumā.
Visi darbi projekta ietvaros ir jāpabeidz 2019. gadā, kopējais 330 kilovoltu (kV) līnijas garums ir 214,3 kilometri, bet izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.
Foto: "Delfi" lasītāja Sindija.
Kā ziņots, "Kurzemes loka" trešais posms savienos 330 kV apakšstacijas "Ventspils" Ventspilī un "Imanta" Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadu, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritoriju. "Kurzemes loka" pirmie divi posmi – 330 kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa–Ventspils, pastiprinot ar 330 kV līniju – jau ir realizēti.
"Kurzemes loks" ir daļa no lielāka – "NordBalt" – projekta, kurā jau ir izbūvēts Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojums, kā arī notiek Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārvades tīklu pastiprināšana, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu.
Jaunā elektrolīnija pamatā saglabāsies esošo elektropārvades līniju trases robežās. Atsevišķās vietās, lai nodrošinātu nepieciešamos attālumus līdz ēkām, ceļiem, šķērsojamām komunikācijām, aizsargājamām dabas teritorijām un kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, līnija var tik izbūvēta, veidojot jaunu trasi. Kopumā elektrolīnijas trase šķērsos vairāk nekā 1500 zemes īpašumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!