Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma, kam jāstājas spēkā nākamgad, tika apstiprināta ar 503 balsīm, pret 87, 13 deputātiem atturoties.
Jaunie noteikumi, kā uzskata EP deputāti, ļaus visām oficiālajām lauksaimnieku organizācijām plānot ražošanas apmēru un biedru vārdā piedalīties sarunās par piegādes līgumiem, nepārkāpjot konkurences noteikumus. Līdz šim, kā skaidro EP deputāti, kolektīvas sarunas bija atļautas tikai atsevišķās nozarēs, piemēram, piena, olīveļļas, liellopu gaļas un graudu ražošanā.
Tāpat deputāti cer, ka noteikumi uzlabos lauksaimnieku aizsardzību no tirgus satricinājumiem un laikapstākļu, kaitēkļu un dzīvnieku slimību radītiem zaudējumiem. "Ienākumu stabilizācijas instrumenti tiks labāk pielāgoti lauksaimnieku vajadzībām. Eiropas Komisija varēs ātrāk reaģēt uz krīzēm, izmantojot ārkārtas atbalsta mehānismus," minēts EP ziņojumā.
Dalībvalstīm jauno noteikumu ietvaros paredzētas plašākas pilnvaras noteikt "aktīva lauksaimnieka" kritērijus, kas ļauj pretendēt uz ES atbalsta maksājumiem. Tāpat valstis varēs ievērojami palielināt maksājumus gados jauniem lauksaimniekiem, lai piesaistītu viņus nozarei – no pašreiz atļautajiem papildu 25% līdz 50% pamatmaksājumu par 25-90 hektāriem zemes.
"Šodien mēs ievērojami stiprinājām lauksaimnieku pozīcijas piegādes ķēdē, devām viņiem iespēju veiksmīgāk pretoties tirgus un ražošanas riskiem, kā arī palielinājām atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem. Tas mūsu lauksaimniecības politiku padarīs taisnīgāku, vienkāršāku un labāk pielāgotu zemnieku vajadzībām, vienlaikus stiprinot ES iedzīvotāju pārtikas nodrošinājumu," sēde laikā sacīja EP ziņotājs Alberts Dess no Vācijas.
Lai pārskatītie noteikumi stātos spēkā 2018. gada 1. janvārī, tie vēl jāapstiprina ES Padomei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
