Pētījums: noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika Latvijā mazinās  (30)

Vienlaikus pētījumā secināts, ka korupcija un kontrabandas preču aprite vēl arvien ir aktuālas un steidzami risināmas problēmas, sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana joprojām ir svarīgs jautājums Latvijai un joprojām liels izaicinājums faktiski visās pasaules valstīs.

"Lai arī situācija pavisam nesenā pagātnē bija krietni sliktāka, jaunākais Bāzeles "AML 2017" indekss parāda, ka Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas līmeņa samazināšanu," sacīja Sauka.

Šo progresu ir veicinājis dažādu starptautisku organizāciju, piemēram, Eiropas Padomes paspārnē strādājošās "Moneyval" rekomendācijas, kā arī jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasību pārņemšana. Būtiska loma bija arī sagatavošanās procesam, lai Latvija iestātos OECD un OECD ekspertu sniegto rekomendāciju ieviešanai. Latvijas iestāšanās OECD, kā arī Bāzeles "AML 2017" indekss parāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski Latvijā ir būtiski mazinājušies, risku pārvaldība un uzraudzība tiek īstenota efektīvi.

Sauka norādīja, ka saskaņā ar dažādām starptautisku organizāciju veiktām aplēsēm, laika posmā no 2009.gada līdz 2014.gadam caur Latvijas bankām tika "atmazgāti" aptuveni 13-20 miljardi ASV dolāru noziedzīgi iegūtu līdzekļu. Līdz ar to progress šajā jautājumā bijis ļoti būtisks, jo tagad Latvija ir izslēgta no to valstu saraksta, kur naudas atmazgāšana ir būtiska problēma.

Gan LTRK kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu ik gadu veiktais Ēnu ekonomikas indeksa pētījums, gan citi pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika valstī mazinās vidēji par 1% gadā, pašreiz veidojot aptuveni 20-23% no iekšzemes kopprodukta.

"Ja 2012. un 2013.gadā ēnu ekonomikas samazināšanās par 1% gadā bija vērtējama kā labs sasniegums, tad tagad pie straujākas ekonomikas izaugsmes šis 1% samazinājums ir nepietiekams un nav skaidrs, vai tas ir ēnuekonomikas apkarošanas pasākumu rezultāts, vai vienkārši straujākas izaugsmes ietekme," sacīja Sauka.

Kopumā pasaulē ir vērojama tendence, ka ēnu ekonomika ir lielāka Centrāleiropā un Austrumeiropā, bet mazāka Rietumeiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Japānā. Kā galvenie iemesli, kāpēc ēnu ekonomiku neizdodas izskaust, cita starpā minami tādi faktori kā iedzīvotāju neapmierinātība ar nodokļu politiku un likumdošanas procesu, neuzticēšanās valdībai un valsts sniegtajiem pakalpojumiem un nepietiekams atbalsts uzņēmējiem, skaidroja Sauka.

Dažādi dati, kas apkopoti pētījumā, liecina, ka Latvijā par būtiskāko problēmu uzskatāma korupcija publiskajā sektorā. Piemēram, atbilstoši Ēnu ekonomikas indeksa jaunākajiem datiem, kukuļdošanas likme, lai Latvijā "nokārtotu lietas", sasniedz vidēji 6,5% no darījuma apjoma. Savukārt cits pētījums norāda, ka 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm.

Sauka norādīja, ka, interpretējot šos rezultātus, gan jāņem vērā, ka galvenie pētījumi attiecībā uz publisko korupcijas apjomu Latvijā balstās uz iedzīvotāju vai to grupu, piemēram, uzņēmēju uztveri. Piemēram, kā liecina "Transparency International" pētījums, Latvijas iedzīvotāji aptaujā pauž viedokli, ka tieši korupcija ir viena no trīs galvenajām problēmām valstī, ko amatpersonas pietiekami nerisina. Ņemot vērā to, ka kopumā Latvijā uzticība valdībai un valsts institūcijām ir zema, tas potenciāli var ietekmēt arī vērtējumu attiecībā uz korupcijas apjomu publiskajā sektorā.

Sauka informēja, ka pētījumā secināts - cīņa ar nelegālo alkoholu un cigaretēm vēl arvien sagādā grūtības, kam par iemeslu ir Latvijas atrašanās vieta - robeža ar Baltkrieviju un Krieviju, kur šīs preces var iegādāties būtiski lētāk.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu datiem arī nelegālo narkotisko vielu ievešana Latvijā joprojām ir problēma, īpaši izceļama ir narkotiku aprite pasta sūtījumos.

"Tomēr, pieejamā statistika parāda arī to, ka kontrabandas apkarošanā tiek pieliktas lielas pūles un ieguldīti būtiski resursi. Savukārt, salīdzinoši ar citām valstīm reģionā, nelegālo narkotisko vielu aprite Latvijā nevar tikt uzskatīta par ļoti būtisku problēmu," stāstīja Sauka.

"Iepazīstoties ar jaunākā pētījuma rezultātiem ir skaidrs, ka jāstrādā ar nelegālo preču apriti, jo šī ir sadaļa, kas veido lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru," sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš piebilda, ka sasniegtie rezultāti ēnu ekonomikas apkarošanā ir vērtējami kā labi, taču pie tā nedrīkst apstāties un jāturpina ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumi.

"Jau ir pierādījies praksē, ka vislabāko rezultātu Latvija var sasniegt tad, kad ir nosprausts konkrēts mērķis. Tāpēc mums vajadzētu uzstādīt mērķi, ka ēnu ekonomikas īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10% no iekšzemes kopprodukta un aktīvi strādāt, lai šo mērķi sasniegtu," sacīja Endziņš.

Tāpat Endziņš aicināja amatpersonas darīt visu, lai palielinātu uzticamību publiskajam sektoram, tādējādi mazinot cilvēku attieksmi un publiskās korupcijas riskus.

Endziņš arī norādīja, ka viens no korupcijas riskiem ir saistīts ar birokrātiju. "Uzņēmējiem viens no svarīgākajiem faktoriem ir laiks - ja kādu nepieciešamo atļauju var nokārtot ātri, tad zūd pamats un motivācija kādam par to piedāvāt kukuļus. Izslēdzot šo risku, izdotos būtiski mazināt korupciju," skaidroja Endziņš.

"Lai arī ēnu ekonomikas mazināšanas jomās un atsevišķos tās izcelsmes avotos, tai skaitā kontrabandas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un citu finanšu noziegumu apkarošanas jomās ir ieguldīts liels darbs, politikas veidotāji nedrīkstētu apstāties pie sasniegtā. Ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir augsta un tās mazināšanās temps ir lēns, sevišķi ņemot vērā ekonomikas izaugsmes pozitīvo tendenci," piebilda Sauka.

Pētījums balstās uz pieejamo oficiālo statistiku Latvijā, starptautisko organizāciju, tostarp OECD, Pasaules Bankas ziņojumu analīzi, kā arī apkopojumu atziņām, kuras publicējuši vadošie attiecīgo jomu pētnieki.