Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujāka, prognozē Rimšēvičs  (36)

Savukārt 2018. gadā IKP kāpums varētu būt 4,1%, piektdien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Iepriekš centrālā banka izaugsmi nākamgad lēsa 3,8% apmērā.

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad bijusi straujāka, nekā gaidīts, jo bija spēcīgāks ārējais pieprasījums, lielākas investīcijas un privātais patēriņš. Arī turpmāk gaidāma spēcīga ekonomikas izaugsme, tomēr temps palēnināsies, mērenāk augot gan ārējam pieprasījumam, gan investīcijām, skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Līdztekus investīciju un pirktspējas kāpumam vērojams arvien pieaugošs darbaspēka trūkums. Tas iezīmē spiedienu uz algām un cenām, kas nelabvēlīgi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, brīdināja Rimšēvičs. Vājāka konkurētspēja savukārt nozīmē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps vidējā laika periodā varētu bremzēties.

Latvijas Bankas inflācijas prognoze šim gadam saglabāta nemainīga - 2,9%. Arī nākamgad nacionālā banka prognozē inflācijas saglabāšanos 2,9% līmenī.

Savukārt eirozonā inflācijas prognozes pārskatītas nedaudz uz augšu, galvenokārt augstāku naftas cenu kāpuma ietekmē. Gaidāms, ka cenu kāpumu veicinās arī algu pieaugums, ko ietekmēs pieaugošais darba spēka trūkums, īpaši Vācijā.

Atbilstoši Eiropas Centrālās bankas prognozēm 2017. gadā inflācija eirozonā sasniegs 1,5%, 2018. gadā - 1,4%, 2019. gadā - 1,5%, bet 2020. gadā - 1,7%.

Eiropas Centrālā banka ceturtdien paaugstināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes. Eirozonas IKP izaugsme turpinās būt spēcīga. 2017. gadā eirozonas tautsaimniecība augs par 2,4%, 2018. gadā - par 2,3%, 2019. gadā - par 1,9%, bet 2020. gadā - par 1,7%. Izaugsmi turpinās veicināt aizvien atbalstošā monetārā politika, uzlabojumi darba tirgū un labvēlīgā ārējā vide.