Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vēlas rosināt nākamgad ieviest stingrākus ierobežojumus tā dēvēto ātro kredītu saņemšanai, piektdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Šie ierobežojumi paredzētu, ka ātrā kredīta izsniedzējam jāpieprasa klientam ienākumus apliecinoši dokumenti tad, ja tas vēlas saņemt aizdevumu, sākot no 200 eiro, nevis no 427 eiro, kā tas ir patlaban.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa uzskata, ka šī sliekšņa samazināšana varētu liegt iespēju saņemt kredītus lielai daļai to, kuri nevar uzrādīt legālus ienākumus. "Viens no tādiem pamatojumiem, ko arī komersanti diezgan atklāti saka, ir, ka tā nav viņu vaina, ka Latvijā ir ēnu ekonomika, un arī ēnu ekonomikas sastāvdaļā iekšā esošiem cilvēkiem ir tiesības saņemt kredītus."
Tikmēr nebanku aizdevēji šādu iniciatīvu pagaidām neatbalsta un uzskata, ka jāsaglabā pašreizējā kārtība. Ātro kredītu devēji apgalvo, ka nav ieinteresēti izsniegt potenciāli problemātiskus kredītus, turklāt nozarē esot ieviesti smalki cilvēku maksātspējas izvērtēšanas paņēmieni, ņemot vērā pieejamos datus par esošajām un bijušām saistībām, kredītu kavējumiem. Tomēr legālo ienākumu pārbaudi gan tās parasti veicot tikai kredītiem virs 427 eiro.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboliņš gan atzīst, ka patlaban nav izslēgta legālu ienākumu prasīšana arī klientam, kurš ņem, piemēram, 300 eiro kredītu, ja šis klients ir jauns un nezināms.
Kā vēstīja "LNT Ziņas", realitātē joprojām ir cilvēki, kas pagājušā gada laikā pamanījušies ar 500 eiro algu palikt parādā pat 20 dažādiem aizdevējiem, ņemot kredītus no 75 līdz 2000 eiro. PTAC vadītāja uzskata, ka tas liecina par pamatīgām problēmām ar informācijas pieejamību par esošajiem kredītiem. Arī bezmaksas kredītu skaita pieaugums un pēc tam lielas daļas šo kredītu pagarināšana radot bažas, jo liecinot par to, ka kredīts varētu būt paņemts nepārdomāti. "Patērētāji vai nu neizvērtē pienācīgi, kas viņam ir nepieciešams, varbūt tas arī notiek tieši reklāmas ietekmē," norāda Vītoliņa.
Minētajam gan nepiekrīt nebanku aizdevēji. Asociācijas vadītājs norāda, ka lielākoties pēc kārtējās kredīta pagarināšanas aizdevums tomēr tiek atdots.
Tikmēr parādu piedziņas kompānijas vadītājs izveidojušos situāciju skaidro ar ātro kredītu izsniedzēju agresīvo mārketingu, piemēram, aicinājumu Ziemassvētku laikā ņemt kredītus dāvanām. "Nekas nav par velti, atliek tikai vienreiz aizņemties ātro kredītu, lai pēc tam pusgadu saņemtu agresīvus mārketinga zvanus no šī un citiem saistītajiem uzņēmumiem. Mēģinot klientu atkal atgriezt biznesā, paņemt vēl, paņemt atkal, refinansēt. Mums tagad šāda atlaide, tagad tāda atlaide, mums tagad Ziemassvētki, Valentīna diena, jebkas, tikai paņem atkal, un tad jau gan jau kāja paslīdēs! Tu neatgriezīsi laikā, kas mums, kredīta izsniedzējam, dos iespēju tomēr iegriezt tev milzīgus refinansēšanas procentus," savā redzējumā dalās kredītu piedziņas kompānijas vadītājs Gints Vīns.
Kā liecina jaunākie PTAC dati par šā gada pirmo pusi, arvien vairāk cilvēku Latvijā kļūst atkarīgi no parādiem. Lai arī kopumā izsniegto nebanku kredītu skaits ir samazinājies, aizdotās summas pieaug un aizdevumi tiek atmaksāti arvien vēlāk, vēstīja raidījums.
Nebanku aizdevumu jomā strādājošās 56 kompānijas jaunos kredītos sešos mēnešos izsniegušas 280 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pirms gada, liecina PTAC dati. Lielāko daļu - 114 miljonus eiro - veido internetā izsniegtie aizdevumi, kuru apjoms gada laikā pieaudzis. Lai arī šo kredītu skaits mazinājies par 12% un bijis vidēji 2000 kredītu dienā, tomēr kredīta vidējā summa augusi par 17% jeb līdz gandrīz 300 eiro. Tajā skaitā par 45% pieaudzis bezmaksas izsniegto kredītu skaits, bet mazāk kļuvis par maksu izsniegto kredītu. Vienlaikus līdz 38% samazinājies to kredītu īpatsvars, kas tiek atmaksāti bez pagarinājuma, pārējos pagarina divas, trīs reizes, liecina PTAC dati.