Rekordi, neražas un sērgas – lauksaimniecības spilgtākie mirkļi šogad  (9)

LOSP atzinīgi novērtē vairāku gadu garumā risinātā jautājuma apstiprināšanu par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21% līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

LOSP cer, ka samazinātā PVN likme pierādīs tās pozitīvo ietekmi, kas dos jaunu stimulu politiķiem izvērtēt šo iespēju nākotnē un ieviest arī citiem lauksaimniecības produktiem samazināto PVN likmi.

Sviesta cenas kāpums, kā vērtē LOSP, pasaules un Latvijas veikalu plauktos izveidoja unikālu rekorda cenas situāciju pēdējo desmit gadu griezumā.

Uz visa piena nozares produktu vidējo cenu fona arī piena iepirkuma cena tirgū saglabājās relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu, kas dod iespēju izķepuroties no dziļās piena krīzes, kurā ilgstoši atradās piena ražotāji.

Neprognozējami laika apstākļi, kuri būtiski ietekmēja jebkuras saimniecības darbības rezultātus. Pārbaudījumu gads lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Līdz ar ko arī ražas novākšana daudzviet nebija iespējama ar tehniku un bija jānodrošinās ar roku darbu.

Galvenā atziņa, ka jāsakārto ūdens notece un meliorācijas sistēmas, vērtē LOSP.

Ātrā Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatība Latvijas teritorijā, jo aizvien tiek konstatēti jauni saslimšanas gadījumi mežacūkām, kas rada papildu spriedzi un slogu cūkaudzētāju saimniecībām.

LOSP vērš uzmanību, ka pat saimniecības, kuras stingri ievēroja biodrošības pasākumus, ir saskārušās ar ĀCM traģiskajām sekām.

LOSP uzsver, ka arvien vairāk lauksaimnieku satraucas par jautājumu, kas saistīts ar "dabas skaitīšanas" vai biotopu kartēšanas, skaitīšanas plānu.

"Neskaitāmās diskusijās, semināros un pārrunās esam pauduši lauksaimnieku un mežsaimnieku bažas, lai nākotnē pēc iespējas mazāk parādītos saimniecisko darbību ierobežojoši faktori. Skaitīšana vēl ir procesā, līdz ar ko gala rezultātu, ar ko šis process rezultēsies, – rādīs laiks," secina LOSP.

LOSP dalīborganizāciju skaits pieaudzis līdz 58 - šogad LOSP rindās uzņemta Vēja enerģijas asociācija.

LOSP vērš uzmanību, ka organizācija aktīvi iesaistījās jautājumā par godīgu samazinātā PVN svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām ieviešanu mazumtirdzniecības tīklos, tāpat kopīgi ar Zemkopības ministriju tika strādāts pie vienošanās ar Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Pārtikas Tirgotāju asociāciju.

"Par nodokļu politikas jautājumiem aktīvi sadarbojāmies ar Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju. Kopīgi panācām, ka lauksaimniekiem kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem tiek saglabāti atvieglojumi, paredzot, ka līdz 2023.gadam ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļaus summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat līdz 2023.gadam paredzēts pagarināt atvieglojumu, kas dod iespēju zemes pārdevējam, kurš zemi pārdod lauksaimniekam, nemaksāt IIN, kā arī IIN režīmā tiek saglabāta esošā IIN likme 10% un esošā IIN aprēķināšanas kārtība zemes nomas darījumiem," informē LOSP.

"Ar Satiksmes ministriju ilglaicīgi strādājām pie jautājuma par autoceļu nodokļu aprēķina (vinjeti) un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli (TEN), no visiem izstrādātajiem piedāvājumiem tika panākts finansiāli izdevīgākais variants lauksaimniekiem. Joprojām uzsveram, ka jāstrādā pie tā, lai tiktu atjaunots Ceļu fonds, lai uzlabotu ceļu stāvokli un nodrošinātu prognozējamu finansējumu ceļu būvei, remontiem un uzturēšanai, par ko vairākkārtīgi esam uzrunājuši Satiksmes ministrijas pārstāvjus," rezumē LOSP.

Kopā ar LTRK izdevās panākt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) groza samazinājumu par 262 miljoniem eiro, kam vajadzēja samazināt visiem elektroenerģijas patērētājiem kaut nedaudz, bet tomēr OIK daļu.

Organizācijai nav izdevies panākt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, lai mazajiem lauksaimniekiem ar 2018. gadu nepieaugtu elektroenerģijas cena. "Nav godīgi, ja uz mazo un vidējo uzņēmumu rēķina ievērojamu elektroenerģijas cenas samazinājumu, pat līdz 33%, iegūst lielie elektroenerģijas patērētāji, mazajiem OIK komponentei palielinoties par 2% vai 10-12 eiro mēnesī," uzskata LOSP pārstāvji.

Pasākumi, kas ierobežotu ēnu ekonomiku, jo tā būtiski ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.

LOSP uzskata, ka būtu jāievieš elektroniskā preču pavaddokumentu sistēma Latvijā. Tas ir ļoti svarīgi pārtikas nozarē, jo tā ierobežotu PVN krāpšanās shēmas, veicinātu pārtikas drošību un izsekojamību, kā arī samazinātu krāpšanās gadījumus ar pārtikas izcelsmi.

Nozare arvien biežāk saskārusies ar pieaugošām tirgus cenām un klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, kas ļoti nopietni ietekmē lauksaimnieku ienākumus, apgrūtinot plānošanu, līdz ar ko ir jādomā, kā pilnveidot riska pārvaldības instrumentus gan Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politikā, gan Latvijā.

LOSP uzsver profesionālās lauksaimniecības izglītības un darbaspēka trūkuma problēmu. Nozares profesionālās izglītības skolas, kā skaidro LOSP, ik gadu paliek arvien tukšākas, jo jaunieši nesaskata iespēju tikt nodarbinātiem pēc lauksaimnieciskās izglītības iegūšanas.

"Lauksaimniekiem ir cieši jādomā par šodienas ieguldījumu nākotnē, piesaistot, ieinteresējot jauniešus darboties ar lauksaimniecību saistītās jomās un iegūstot attiecīgu profesionālo izglītību. Darba devējiem ir jāpiedāvā kvalitatīvas prakses iespējas tehnikumu jauniešiem, kā arī jādomā par atlīdzību vai stipendiju šiem jauniešiem, kas lielākajai daļai noteikti būtu lieliska motivācija iesaistīties praktiski ražošanā," norāda organizācija.

2018. gadā LOSP cer izjust nozares atbalstu profesionālās izglītības veicināšanai reģionos, kas izpaustos ar aktīvāku iesaisti un praktiskām darbībām no ražotāju puses.

Šī gada 22. martā uz trešo sasaukuma termiņu - uz trīs gadiem LOSP valdes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Edgars Treibergs. Atkārtoti tik liela biedru uzticība un uz tik ilgu sasaukuma termiņu līdz šim nav notikusi, kas biedrības vēsturē ir nebijis fakts, informē LOSP.

Konkursā "Sējējs" balvu par mūža ieguldījumu saņēma LOSP valdes locekle Aija Balode. Ministru kabineta balva tika piešķirta Lauku atbalsta dienesta direktorei Annai Vītolai- Helvigai.

Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts LOSP valdes loceklei Mārai Rudzātei, SIA "Lestene" valdes priekšsēdētājam, lauksaimniekam Egīlam Seņkānam un SIA "Nītava" valdes priekšsēdētājam Edvardam Beinarovičam.

Zemkopības ministrijas medaļu "Par centību" saņēma Gundega Sauškina.

2018. gadā Eiropas Savienības (ES) līmenī aktīvāk sāks runāt par likumdošanas priekšlikumiem saistībā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), par jauno ES daudzgadu finanšu shēmu. LOSP uzskata, ka ir ļoti būtiski, lai arī nākamajā periodā saglabātu pietiekoši lielu ES finansējumu KLP mērķiem, lai varētu risināt izaicinājumus, ar kuriem lauksaimnieki saskaras savā darbībā, piemēram, lai spētu pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām sekām, stiprinātu starptautisko konkurētspēju un nodrošinātu videi draudzīgu, ilgtspējīgu saimniekošanu. Svarīgākā prioritāte, kā uzskata LOSP, ir jāpanāk, lai tiešie maksājumi ir vienādi visās ES dalībvalstīs un beidzot ir jānovērš tiešo maksājumu atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm jau finanšu perioda pašā sākumā.

LOSP arī apgalvo, ka turpinās aizstāvēt īpašos noteikumus sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli ietvaros. Vairākus gadus ir piemēroti īpaši noteikumi par sezonas laukstrādniekiem, kas nodarbināti lauksaimniecības sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Ieviešot īpašos noteikumus sezonas laukstrādniekiem, tos ieviesa uz pārejas periodu un tika paredzēts, ka līdz 2018. gada 1. februārim izvērtēs sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas gaitu un rezultātus.

LOSP uzskata, ka šāds sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis ir būtisks un jāsaglabā, turklāt tas ir nepieciešams arī citās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, graudkopībā un sezonas darbiem, tādiem kā akmeņu lasīšana un sēklu lauku ravēšana. Šis nodoklis ir svarīgs arī tāpēc, ka lielas problēmas lauksaimniecības nozarē ir piesaistīt darbaspēku.

Raugoties nākotnē, lauksaimnieki cer, ka nākamajā gadā nebūs lieli satricinājumi, tādi kā tirgus svārstības un slikti laika apstākļi, un lauksaimnieki varēs pievērt visu uzmanību saimniecību darbības attīstībai un efektivitātes uzlabošanai.

"Turpināsim strādāt pie risinājumiem, lai saimniecības spētu attīstīties ilgtermiņā, kopīgi pierādīsim identificētās problēmas, kas traucē attīstīties uzņēmējdarbībai Latvijā, tajā skaitā arī lauksaimniecības saimniecībām Latvijā. Tāpēc jau ilgstoši strādājam pie šī jautājuma, lai samazinātu OIK un ietaupītu iedzīvotāju naudu, kas būtiski paaugstinātu ekonomikas konkurētspēju, palielinot investīcijas un radot jaunas darbavietas. Turpināsim strādāt, lai rastu risinājumus, lai samazinātu OIK slogu nodokļu maksātājiem, uz tā rēķina nepalielinot citas maksājuma sadaļas," sola LOSP.

Lai lauksaimniecības nozari stabilizētu, tikpat svarīgi ir arī pašiem lauksaimniekiem sadarboties un nostiprināt savas pozīcijas produktu piegādes ķēdē, piemēram, gaļas nozarē ir jāuzlabo sadarbība, jāveido kooperācija, kā arī būtu jādomā par subproduktu pārstrādes papildināšanu, rezumē LOSP.