Ceturtdien Krīzes vadības padome (KVP) šoruden piedzīvoto spēcīgo lietavu dēļ nolēma izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, pēc sēdes informēja zemkopības ministrs un Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Jānis Dūklavs (ZZS).
"Tas nozīmē, ka attiecībā uz Eiropas naudām, projektiem, ko administrē Lauku atbalsta dienests un kontrolē Valsts meža dienests, ka šeit varētu būt neizpildes, varētu nebūt termiņi ievēroti, jo vienkārši fiziski nevar to izdarīt," skaidroja Dūklavs, uzsverot, ka pašlaik no valsts nekāds finansiāls atbalsts vai kompensācijas netiek prasītas un nav arī aplēšu par to, kādus zaudējumus sliktie laikapstākļi jau radījuši vai varētu radīt mežsaimniekiem.
Lēmums attiecas uz visu Latvijas teritoriju.
Ministrs skaidroja, ka par sarežģīto situāciju saņemti deviņi mežu nozares pārstāvju iesniegumi. Viņš uzsvēra, ka situācija mežos ir tāda pati kā uz lauka – tie ir ūdens pilni un nav iespējams veikt mežistrādi, jo smagā tehnika dubļos iestieg. "Situācija ir vienkārši slikta. Un, ja attiecīgi nebūs laikapstākļu, ko mežsaimnieki gaida – salu, kad būs sals un varēs veikt mežistrādi, – nu, tad vienkārši jāgaida pavasari," situāciju mežos raksturoja ministrs.
KVP griežas pie LAD un arī kredītiestādēm, aicinot nepiemērot soda sankcijas. ''Tāpat kā lauksaimniecības gadījumā, mēs nevaram nevienam neko likt, bet varam vērsties ar aicinājumu, lai netiktu piemērotas soda sankcijas šajā konkrētajā laika periodā un situācijā,'' pastāstīja ministrs.
Vaicāts par to, kādēļ netika izsludināta ārkārtējā situācija, viņš norādīja, ka saskaņā ar likumdošanu, pašreizējā situācija mežos neatbilst ārkārtējās situācijas definējumam. Dūklavs gan norādīja, ka izsludinātais dabas katastrofas stāvoklis mežsaimniecībā varētu būt gana nopietns arguments aizstāvībai tiesā, ja tajā nonāktu jautājums par saistību neizpildi.
KVP sēdē tika izskatīta informācija par biedrības "Latvijas Mežizstrādātāju savienība" un Latvijas meža īpašnieku biedrības lūgumu Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē. Uz KVP sēdi bija uzaicināti pārstāvji no Latvijas Mežizstrādātāju savienības, Latvijas meža īpašnieku biedrības un AS "Latvijas valsts meži".
Jau ziņots, ka valdība 24. oktobrī lēma Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt 14,87 miljonus eiro. Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuri savas zemes platības ir apdrošinājuši, izmaksāt par 5% lielākas kompensācijas.
Pēcāk sniegt atbalstu plūdos cietušajai Baltijai lēma arī Eiropas Komisija (EK). No kopumā 15 miljonus eiro lielās atbalsta summas Latvijas zemniekiem EK piešķīra 3,46 miljonus eiro. Atbalsts dalībvalstīm jāizlieto līdz 2018. gada 30. septembrim.
Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. Ārkārtējā situācija šajos novados bija izsludināta līdz 30. novembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
