Pērn pieaudzis lauku saimniecību vidējais lielums; samazinājies to skaits  (30)

2016. gadā bija 69,9 tūkstoši ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā viens hektārs (ha) vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības.

Kā skaidro CSP, ekonomiski aktīva lauku saimniecība ir saimniecība, kura ražo lauksaimniecības produkciju neatkarīgi no saražotās produkcijas daudzuma un tās izmantošanas veida vai uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Savukārt standarta izlaide – standartizēts lielums, kurš raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, proti, viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro. Kopējā standarta izlaide raksturo saimniecības ekonomisko lielumu naudas izteiksmē.

Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkstošiem, salīdzinot 2013. gadu, norāda CSP.

Eiropas Savienībā lauku saimniecības iedala ekonomiskā lieluma grupās: mazās saimniecības – saimniecības ar standarta izlaidi (SI) līdz 14,9 tūkstošiem eiro, vidējā lieluma saimniecības – SI 15–99,9tūkstošiem eiro un lielās saimniecības – SI virs 100 tūkstošiem eiro.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 37,4 ha 2013. gadā līdz 43,3 ha 2016. gadā jeb par 15,8 %. Salīdzinot ar 2013. gadu, par 4,6 ha jeb 20 % palielinājusies izmantotās LIZ platība vidēji vienā saimniecībā, 2016. gadā sasniedzot 27,6 ha. Palielinājies arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā, atzīmē CSP.

Vienā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībā vidēji audzēja 18 liellopus, tai skaitā deviņas slaucamās govis, 31 cūku, 35 aitas, septiņas kazas, 169 mājputnus.

Vislielākās izmaiņas notikušas aitu un mājputnu audzētāju saimniecībās – aitu skaits vidēji vienā audzētāju saimniecībā ir palielinājies par 10 aitām jeb 40 % (no 25 aitām 2013. gadā līdz 35 aitām 2016. gadā), bet mājputnu skaits samazinājies par 26,8 % (no 231 mājputna 2013. gadā līdz 169 mājputniem 2016. gadā), informē CSP.

Saimniecību skaits, kas specializējas cūkkopībā un putnkopībā, ir dubultojies – pieaudzis no diviem tūkstošiem 2013. gadā līdz 4,5 tūkstošiem 2016. gadā. Saimniecību, kas specializējas ganāmo māljopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, skaits ir palielinājies par 24,6 % – no 5,5 tūkstošiem. līdz 6,9 tūkstošiem. Savukārt Dārzeņkopības saimniecību skaits palielinājies par 42,7 % – no 655 līdz 935, bet cūkkopības un putnkopības saimniecību skaits palielinājies par 2,4 tūkstošiem jeb 119,4 %.

Savukārt par 45 % samazinājies to saimniecību skaits, kas specializējušās ilggadīgo kultūru audzēšanā un jauktajā augkopībā (no 2 tūkstošiem līdz 1,1 tūkstošiem), par 21 % – piena lopkopības saimniecību (no 2,6 tūkstošiem līdz 2,5 tūkstošiem) un par 20 % – laukkopībā specializējušos saimniecību (no 37,3 tūkstošiem līdz 29,9 tūkstošiem) skaits.

2016. gadā 46,2 % saimniecību ražoja produkciju tikai savam patēriņam, bet 53,8 % saimniecību savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits bija 162,6 tūkstoši, kas ir par 6,5 % mazāk nekā 2013. gadā. 49,4 tūkstoši bija neregulāri nodarbināti lauksaimniecībā, kas ir par 8,2 % mazāk nekā 2013. gadā, atzīmē CSP. Tikai 15,8 % jeb 25,7 tūkstoši pastāvīgi nodarbināto lauksaimniecībā strādāja pilnu darba laiku, 84,2 % jeb 136,9 tūkstoši bija nepilnu laiku nodarbināti lauksaimniecībā.

Kā informē CSP, lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi. 2016. gadā 68,9 tūkstoši jeb 98,5 % lauku saimniecību piederēja vienai fiziskai personai, no tām 45,6 % saimniecību īpašnieces bija sievietes. 0,7 tūkstoši jeb 1 % lauku saimniecības bija kopīpašuma saimniecības. 69,3 tūkstoši jeb 99 % lauku saimniecību vadītāji bija īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi. Savukārt 141 tūkstotis jeb 86,7 % no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem bija lauku saimniecību īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.

Detalizēti 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti būs pieejami CSP datubāzē 29. decembrī, atzīmē CSP, kura 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā izlases veidā ieguva informāciju par 30 tūkstošiem lauku saimniecību.

Šādu aptauju reizi trīs gados veic visās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstis.