Vēsts par Krievijas nosūtīto tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku "Investbank", sarunas ar potenciālajiem investoriem neietekmēs, pauda transporta nozares eksperts un starptautiskās lidostas "Rīga" padomes loceklis Tālis Linkaits.
Viņš skaidroja, ka potenciālie investori noteikti ir iepazinušies ar visiem "airBaltic" dokumentiem, tostarp arī tiesvedību materiāliem, apzinot arī iespējamos tiesvedību riskus.
Linkaits arī pieļāva, ka kompānijai "airBaltic", visticamāk, ir izveidoti uzkrājumi iespējamiem tiesvedību riskiem.
Lūgts komentēt, vai un kas būtu jādara valstij vai kompānijai "airBaltic" saistībā ar konkrēto lietu, Linkaits teica, ka lietai jārit sava gaita tiesiskā ceļā.
"Tā ir viena no tiesvedībām, kas palikusi kā mantojums "airBaltic" no bijušā akcionāra [SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS)]. Tas, ka tāds palīdzības lūgums ir, neko pats par sevi vēl nenozīmē. Lietai jārit sava gaita tiesiskā ceļā. Tad jau redzēsim, kā viss atrisināsies," teica Linkaits.
Kā ziņots, Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības "airBaltic".
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka prasība saistīta ar bijušajam "Latvijas Krājbankas" lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku "Investbank", kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo "airBaltic" akcionāri BAS un "airBaltic" kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.
Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no "airBaltic" un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.
TM ir pieprasījusi Krievijas Tieslietu ministrijai papildus informāciju, kas nepieciešama tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanai izpildē. Pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas TM pārsūtīs tiesiskās palīdzības lūgumus piekritīgajai Latvijas rajona tiesai lēmuma pieņemšanai par spriedumu atzīšanu un izpildi vai neatzīšanu, norādīja TM pārstāvji.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šo spriedumu neatzīšanas gadījumā Krievija varētu censties parādu atgūt ar citām metodēm, piemēram, arestējot "airBaltic" lidmašīnas un citu mantu.
Satiksmes ministrija patlaban izskata trīs konkrētus piedāvājumus "airBaltic" investora piesaistē.
Lidsabiedrības "airBaltic" biznesa plānā "Horizon 2021" ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Uzņēmums apliecinājis, ka negrasās vērsties pie valsts, lai prasītu papildu ieguldījumu.
Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru. Potenciālo ieguldītāju meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums "Lazard Freres".
Jau vēstīts, ka "airBaltic" pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.
"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam "airBaltic" piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
