Gada sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs paaugstinājušās vidēji par 3,6%  (22)

Latvijā un Lietuvā cenas sasniedza 29,86 EUR/MWh, kas ir par nepilniem 4% augstāka cena nekā gada izskaņas nedēļā, bet Igaunijā kāpums nedaudz vairāk nekā 3% apmērā līdz 29,63 EUR/MWh.

Cenu virzība arī citos "Nord Pool" biržas tirdzniecības apgabalos bijusi augšupejoša. Būtiskākie cēloņi bija patēriņa pieprasījuma kāpums pēc svētku perioda gada nogalē, kā arī nokrišņu apjoma un gaisa temperatūras kritumi.

Pēc brīvdienām atkal novērojams kāpums elektroenerģijas patēriņā Baltijas reģionā - kopējais patēriņa apjoms pieaudzis 9% apmērā līdz 544 gigavatstundām (GWh). Visstraujāk elektroenerģijas pieprasījums audzis Lietuvā - par 16% līdz 233 GWh. Latvijā 5% pieaugums līdz 143 GWh, bet Igaunijā 4% kāpums līdz 168 GWh.

Vēl ievērojamāks bijis saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums - Baltijas valstīs kopumā par 20% līdz 488 GWh, kas veidoja 90% no reģionālā patēriņa apjoma. Izstrāde strauji pieaugusi katrā no valstīm - Latvijā par 23% līdz 196 GWh, Igaunijā par 12% līdz 208 GWh, bet Lietuvā par 36% līdz 83 GWh.

Latvijā Rīgas TEC izstrādes apjoms pieaudzis par 56%, un arī Daugavas HES turpina darboties efektīvi - jaunā gada sākumā ūdens līmenis Daugavā turpinājis palielināties salīdzinoši lielā nokrišņu apjoma ietekmē, un Daugavas HES izstrādes apjoms palielinājies par 24% līdz 154 GWh. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu nedēļas izstrādes apjoms bija nepilnas 74 GWh jeb vairāk nekā divas reizes mazāks apjoms.

Latvijā un Igaunijā šādi ražošanas apjomi veicinājuši šo valstu kā neto eksportētāju lomu - Latvijā saražots par 37% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Igaunijā par 24% vairāk. Lietuvā savukārt saražoti 36% no patērētā elektroenerģijas apjoma, valstij saglabājot neto importētāja lomu.