Piena iepirkuma cenas turpmāk globālajā tirgū varētu samazināties, norāda ZM  (27)

Pēc viņa teiktā, visiem industriālajiem piena produktiem globālajā tirgū samazinās ražošanas cenas. "Neviens uzreiz nepasaka, ka sekos piena iepirkuma cenu samazinājums, bet, redzot līdzšinējās tendences, vienmēr ir bijis, ka, samazinoties piena pārstrādes produktu ražotājcenām, seko piena iepirkumu cenu samazinājums. Kā tas būs Latvijā, ir jārunā ar pašiem piena pārstrādes uzņēmumiem," teica Ķikāns, piebilstot, ka situāciju Latvijas tirgū ir pāragri vērtēt.

Raksturojot situāciju piena tirgū, Ķikāns norādīja, ka patlaban ir grūti ne tikai piena ražošanas nozarē, bet arī piena pārstrādes nozarē, jo Eiropas Savienībā (ES) piena produktiem samazinās ražotājcenas un ražotāji nevar maksāt tik augstas piena iepirkuma cenas. Situāciju piena tirgū ES ietekmējot ES atbalsta pārtraukšana piena ražotājiem par piena ražošanas samazināšanu.

Ķikāns atgādināja, ka 2015. gadā un 2016. gadā ES vājpiena pulveris tika iepirkts intervencē, jo tā cena bija sasniegusi kritiski zemu līmeni. Patlaban ES intervencē ir uzglabāts ļoti daudz vājpiena pulvera. Līdz ar to nevar cerēt, ka tuvākajā laikā būs straujš piena pārstrādes produktu cenu pieaugums, jo vēl jāiztirgo esošie krājumi. Pēc ekspertu prognozēm, ES piena ražošana turpmāk pieaugs.

ZM pārstāvis atgādināja, ka pēdējo gadu laikā piena tirgū novērojamas ļoti lielas iepirkuma cenu svārstības un ar šādām cenu svārstībām būs jārēķinās arī nākotnē. Lai sagatavotos gaidāmajām cenu svārstībām, nākotnē būtiska būs ES politika pēc 2020. gada. "Cenu svārstības nākotnē atkārtosies un jārēķinās, jādomā par instrumentiem, lai riskus spētu izturēt," viņš sacīja.

LLKA piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane norādīja, ka daži Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem ir samazinājuši piena iepirkuma cenu, tāpēc ir jārod risinājums, kā strādāt tālāk, lai nodrošinātos pret cenu svārstībām.

Pēc viņas sacītā, izmaksas pieaug ne tikai piena pārstrādes uzņēmumiem, bet arī zemniekiem, kuriem nākas sastapties ar minimālās algas pieaugumu un degvielas cenu kāpumu. Tādējādi, pazeminot piena iepirkuma cenas vēl vairāk, piensaimniecībai Latvijā nebūšot nākotnes, un nākšoties likvidēt vēl vairāk ganāmpulku.

Uzņēmumu "Agrofirma Zelta druva" un "Agrofirma Jelgava" īpašnieks Edgars Silakalns norādīja, ka gadījumā, ja piena iepirkuma cena samazināsies zem 30 centiem par litru, uzņēmums apsvērs piena liellopu ganāmpulka likvidāciju.

Savukārt piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Pienene KT" vadītāja Astrīda Pauliņa minēja, ka situāciju vēl smagāku padara tas, ka atsevišķi piena pārstrādātāji savlaicīgi nenorēķinās ar zemniekiem par pienu, pretēji līguma nosacījumiem. Sanāksmē daļa piena kooperatīvu vadītāju pieļāva, ka viens no risinājumiem šajā situācijā būtu rūpīgāk izsvērt un pat apturēt ES fondu finansējuma piešķiršanu tiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas ilgstoši kavē maksājumus par izejvielas piegādi kooperatīviem.

Tāpat LLKA rosināja samazināt pievienotās vērtība nodokļa likmi no 21% uz 5% ātrās aprites piena produktiem – pienam, kefīram, biezpienam, krējumam.

Vienlaikus Lauksaimnieku sadarbības organizācijas padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs rosināja, ka Latvijā būtu vairāk jāorientējas uz bioloģiskā piena ražošanu, kam ir augstākas iepirkuma cenas un labāks noiets. Tāpat daļai Latvijas piena pārstrādātāju būtu jāņem piemērs kā saimniekot no pārstrādātājiem, kas nesamazina piena iepirkuma cenas zemniekiem.

Piena pārstrādātāja "Latvijas piens" valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods teica, ka Latvijas piena pārstrādātāji ir gatavi sēsties ar piena kooperatīviem pie sarunu galda, lai meklētu risinājumus situācijai. "Pirmajā dienā, kad sākām strādāt, tikāmies ar visiem piena ražotājiem, un visiem 100% piedāvājām slēgt ilgtermiņa līgumus. Atsaucās 30%, kas bija ar mieru strādāt ilgtermiņā un slēgt līgumus uz gadu," viņš sacīja, piebilstot, ka tā vietā daļa zemnieku izvēlas realizēt pienu ārvalstīs.

Komentējot piena iepirkuma cenu kritumu, viņš norādīja, ka tas ir saistīts ar tendencēm globālajā tirgū. "Latvijas piena ražotāji, pārstrādātāji nevar dzīvot atsevišķu dzīvi ar savām ambīcijām, jo gatavais piena produkts tiek pārdots pasaules tirgos. No tā piena daudzuma, kas katru dienu Latvijā tiek pārstrādās, atkarībā no sezonalitātes Latvijā paliek 30%, bet pārējais aiziet eksportā," viņš atgādināja.

Pēc Vaivoda teiktā, pēdējos desmit gados ir bijušas ļoti regulāras piena iepirkuma cenu svārstības un, ja piedāvājums tirgū pārsniedz pieprasījumu, ir skaidrs, ka cenas sāk kristies. "Tas, ka sāksies cenu kritums, bija redzams jau septembra beigās, oktobrī. Maksājām augsto [piena iepirkuma] cenu zemniekiem, jo mums bija noslēgti līgumi, kuri bija jāizpilda. Nu ir iestājies jaunais gads, ir jauna situācija tirgū, un samazinājām cenu atbilstoši tirgus līmenim," viņš teica, piebilstot, ka uzņēmums nevar ilgstoši pārmaksāt par pienu.

LLKA piena nozares darba grupa vienojās par ciešāku sadarbību, lai stiprinātu zemnieku pozīcijas Baltijas reģiona piena tirgū. Kooperatīvu sadarbības mērķis ir vispirms panākt, lai situācijas, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu.

LLKA vienojās arī turpināt darbu pie piena tirgus jautājumiem, lai stiprinātu zemnieku kooperāciju šajā sektorā. LLKA ir apņēmies uzsākt dialogu starp visām pārtikas ķēdē iesaistītajām pusēm: zemnieka, pārstrādātāja, tirgotāja, lai panāktu, ka tirgū tiek piedāvāti piena produkti par patērētājiem un zemniekiem saprotamām cenām.

Jau ziņots, ka no šā gada sākuma piena iepirkuma cenas ir būtiski samazinājusies. "Situācija piena tirgū kļuvusi saspringta, tādēļ piena kooperatīviem jāvienojas par risinājumiem, kā noturēt pieņemamu iepirkuma cenu saviem zemniekiem. Tā kā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem samazinājuši iepirkuma cenu, viens no risinājumiem ir lemt par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas robežām," iepriekš norādīja LLKA piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.