Četri iemesli, kāpēc cenas šogad augs straujāk nekā pērn  (148)

"Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava nosauc četrus būtiskus iemeslus, kas šogad varētu veicināt straujāku inflāciju.

Latvijas ekonomika strauji augs, kas atstās iespaidu uz darba tirgu. Bezdarba līmenis saruks, un darbaspēka trūkums aizvien ņemsies spēkā. Tas savukārt spiedīs uzņēmējiem maksāt lielākas algas gan, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, gan, lai noturētu esošos. Tā rezultātā saglabāsies augšupvērsts spiediens uz inflāciju, īpaši pakalpojumu.

Pēc vairāku gadu klusāka minimālās algas kāpuma šogad tā pieaug par 13%. Minimālās algas kāpums veicinās algu izaugsmi, un īpaši ietekmēs tos sektorus, kur vidējais algu līmenis ir zemāks, piemēram, apkalpojošo sfēru. Tādējādi šogad redzēsim straujāku pakalpojumu inflāciju.

Naftas cena šobrīd ir nostabilizējusies virs 60 dolāriem, un šobrīd prognozējam, ka tā arī saglabāsies virs 60 dolāriem visa gada garumā. Tas nozīmē, ka degviela būs dārgāka nekā pērn.

Straujāks akcīzes likmju kāpums alkoholam un tabakai sadārdzinās šo produktu cenas kā veikalos, tā restorānos un bāros, bet naftas produktu akcīzes kāpums – degvielas cenas uzpildes stacijās (papildus naftas cenas kāpumam).

"Swedbank" ekonomiste skaidro, ka cenu kāpums, bez šaubām, ir nepatīkams iedzīvotājiem. Katrs to izjūt ikreiz, apmeklējot veikalu. "Taču velns nav tik melns, kā to mālē, – labā ziņa ir tāda, ka šogad arī maciņi lielākajai daļai kļūs biezāki," saka Vildava. Viņa skaidro, ka minimālās algas kāpums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums veicinās iedzīvotāju vidējo ienākumu pieaugumu. Vidējā neto alga varētu augt pat virs 10%, un iedzīvotāju pirktspēja – virs 7%. Tas ir vairāk nekā divreiz straujāk nekā pērn.

Savukārt aizvadītais gads pēc četriem gadiem zemas inflācijas zīmē ienesa zināmas pārmaiņas – straujāku cenu pieaugumu. 2017. gada vidējā inflācija bija 2,9%. Gandrīz puse no cenu kāpuma bija dārgākas pārtikas, īpaši piena, gaļas produktu un dārzeņu, dēļ.

Pārtikas cenas 2017. gadā auga vidēji par 6%. Būtisks devums bijis arī degvielas cenām, kas pērn kāpušas par 8.5%. Tāpat telekomunikāciju un apdrošināšanas pakalpojumi veicināja cenu kāpumu, kā arī jau 2016. gadā ieviestais pievienotās vērtības nodokļa palielinājums mājokļa pakalpojumiem.