Foto: DELFI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ar lūgumu apturēt steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

LTRK ieskatā noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK nav pieņemams, ka Ekonomikas ministrija (EM) pērn gada nogalē iesniedza MK attiecīgo noteikumu grozījumus, aicinot tikai divas organizācijas sniegt savu viedokli līdz 3. janvārim, nekonsultējoties un procesā neiesaistot tās organizācijas, kuru biedrus grozījumi tieši ietekmēs.

Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus.

"Veids, kā pašreiz tiek "aizmuguriski" veikti grozījumi, mums ir pilnīgi nepieņemams, kā arī nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus," uzsvēris LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK vēstulē lūdz atsaukt EM noteikumu projektu piedāvātajā redakcijā, kā arī piešķirt vismaz viena mēneša laika posmu projekta izvērtēšanai. Tāpat organizācija aicina sasaukt starpinstitūciju saskaņošanas sēdi.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, EM izstrādājusi grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā un noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.

Ministrija rosina veikt grozījumos MK noteikumos, nosakot, ka trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas sākšanas koģenerācijā komersantam būs jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Tāpat paredzēts noteikt uzstādāmās jaudas minimālo slieksni. Tas nozīmē, ka komersants izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu ietvaros drīkstēs sākotnēji uzstādīt jaudu, kas ir vismaz 50% apmērā no izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu norādītās plānotās uzstādāmās jaudas.

Lai precīzāk prognozētu nākotnes OIK mehānisma izmaksas un samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa rada papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros nākotnē, ministrija piedāvā atļaujā noteikt piešķirtā elektroenerģijas iepirkuma apjoma samazinājumu atbilstoši faktiski uzstādītajai jaudai.

Tāpat plānots noteikt īsākus termiņus elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai.

Savukārt gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmo resursu izmantošanas, ministrija bez brīdinājuma būs pienākums lemt par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!