Izčākstējuši divus gadus ilgušie lidsabiedrības "airBaltic" stratēģiskā investora meklējumi, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš vēl pērnā gada nogalē solīja drīzu lēmumu, šo darījuma izgāšanos gan noliedz, tagad norādot, ka "nav briesmīgas steigas".
"Vēl joprojām notiek sarunas ar trim investoriem," viņš saka.
"Nav jau bijis darījums, kam būtu jāsabrūk. Ir bijis uzdevums 2015. gadā, kad bija pavisam cita situācija "airBaltic", salīdzinot ar to kā "airBaltic" strādā šodien. Nav arī mums briesmīgas steigas, ka mums jebkurš no investoriem ir jāpiesaista," portālam "Delfi" uzsvēra ministrs.
Šobrīd turpinās sarunas ar trim potenciālajiem investoriem, apgalvo politiķis. Jautāts, cik ilgi sarunas vēl turpināsies, Augulis norādīja, ka tas ir "grūti iezīmējams termiņš". "Mums nav steigas šobrīd par katru varīti piesaistīt investoru. Mums vajag valstij visizdevīgākos nosacījumus," viņš skaidro.
Vēl pērnā gada novembrī Augulis sacīja, ka "airBaltic" investora piesaistes process nonācis finiša taisnē un ka lēmumu valdībai būtu jāpieņem līdz 2017. gada beigām. Savukārt šī gada 9. janvārī satiksmes ministrs pauda, ka pieaug potenciālo investoru interese par "airBaltic". Viņš gan neatklāja iespējamos investorus, kā arī uzsvēra, ka lidsabiedrības pārdošanai patlaban neesot tādas steigas, kas esot skaidrojams ar to, ka patlaban uzņēmums neesot tik sliktā finanšu stāvoklī, kādā tas bijis 2015. gadā.
Pērnā gada izskaņā tika vētīti trīs iespējamie investori. Toreiz Augulis LTV norādīja, ka piedāvājumi ir labi un interesanti, kas nāks par labu gan sabiedrībai kopumā, gan tautsaimniecības attīstībai.
Patlaban Latvijas valstij pieder 80% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram "Aircraft Leasing 1", kuru pērn pārņēmis Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, – 20% akciju. Raidījums "Nekā personīga" iepriekš, atsaucoties uz savā rīcībā esošu informāciju, vēstīja, ka viens no trim investoriem, ar ko Satiksmes ministrija (SM) turpināja sarunas, bijis Tūsens ar partneriem.
Viņi esot izteikuši gatavību no valsts atpirkt visas tai piederošās akcijas, par to samaksājot 80 miljonus eiro. Valsts budžets gan saņemtu tikai pusi, pārējais tiktu ieguldīts kompānijas pamatkapitālā, atzīmē raidījums.
Vēstīts, ka Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no "airBaltic". Prasība saistīta ar bijušajam "Latvijas Krājbankas" lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku "Investbank", kas 2012. gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo "airBaltic" akcionāri SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" un "airBaltic" kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.
Tāpat ziņots, valdība 2015. gada rudenī uzdeva SM sadarbībā ar "airBaltic" veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu "airBaltic" stratēģisko investoru.
Savukārt 2016. gada nogalē "airBaltic" stratēģiskā investora meklējumiem valdība piesaistīja starptautisku finanšu konsultantu ''Lazard Freres''.
Pērn oktobrī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai "airBaltic" ir paredzētas līdz 2017. gada beigām. Iepriekš SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš skaidroja, ka ministrija izskata konkrētus piedāvājumus "airBaltic" investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
