Jaunu viesnīcu bums un 'Airbnb' – konkurence par Rīgas viesiem sīva  (66)

Turklāt ar viesnīcām par Rīgas viesiem konkurē arī apartamenti, kurus interesenti atrod caur mājokļu iznomāšanas portālu "Airbnb" vai "booking.com".

Viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti.

Pērn oktobrī durvis vēra starptautiskā viesnīcu zīmola "Kempinski" pieczvaigžņu viesnīca "Grand Hotel Kempinski Riga". Šī luksusa klases viesnīca atrodas kādreizējās viesnīcas "Roma" ēkā iepretim operas namam. "Kempinski" viesnīcas ienākšana Latvijas galvaspilsētā ir labs apliecinājums Rīgai kā galamērķim – pakalpojuma cena parāda galamērķa prestižu, portālam "Delfi" saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Pinnis.

Šā gada sākumā pēc ilgas rekonstrukcijas durvis vērusi viesnīcu ķēdes "Semarah Hotels" pieczvaigžņu viesnīca "Grand Poet Hotel". Tā atrodas Raiņa bulvārī namā, kas rīdziniekiem saistās ar iekšlietu struktūrām, – ēkā Raiņa bulvārī 6 līdz 2008. gadam atradās Iekšlietu ministrija, un dažādas iekšlietu iestādes šajā namā atradušās jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadu vidus.

"Viesnīcai ir labi sākt darbu nesezonā, jo tad, kamēr vēl tukšāks un klusāks, laiks iestrādāties," saka Pinnis. Intensīvākie darba mēneši Rīgas viesnīcām ir maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris.

Klientus gaidīs arī jaunas viesnīcas vecpilsētā. Šogad darbu sāks jaunuzbūvētā "Wellton" pieczvaigžņu viesnīca Vecrīgā, Kungu ielā. Pinnis vērtē, ka šai viesnīcai ir ļoti laba atrašanās vieta. "Visu tūristu, kas fotografēs Melngalvju namu un Vecrīgas panorāmu, bildēs iekļūs arī šī viesnīca. Tā ir ļoti labi izvēlēta vieta," par jauno viesnīcu Rātslaukumā saka LVRA vadītājs.

Turpat Vecrīgā rokas stiepiena attālumā top vēl viena ciemiņu izmitināšanas vieta – Grēcinieku ielā tiek būvēta "Hilton Garden Inn" viesnīca. Regulāri vecpilsētas apmeklētāji jau būs manījuši aktīvu būvnieku rosību blakus Melngalvju namam. Pinnis atzīst, ka Vecrīgā viesnīcu būvniecība nerit nemaz tik ātri, taču, iespējams, jauno viesnīcu izdosies pabeigt vēl šā gada beigās.

Savukārt "Wellton" plāno vecpilsētā vēl vairākas viesnīcas – top viesnīca 11. novembra krastmalā, iecerēts uzbūvēt viesu uzņemšanas vietas arī Kalēju ielā un Audēju ielā.

Arī citur Rīgā plānotas jaunas viesnīcas. Viena tiks būvēta Rīgas centrā, Elizabetes ielā, netālu no Centrālās dzelzceļa stacijas vietā, kur vairākus gadus bija izvietots Mildas tirdziņš. Tirdziņš tagad nojaukts, un zemesgabals sagatavots būvdarbiem. Šajā vietā iecerēts izbūvēt starptautiskās grupas "The Rezidor Hotel Group" zīmola "Radisson RED" viesnīcu, kas darbu varētu sākt līdz 2020. gadam.

Nupat uz rekonstrukcijas laiku slēgta viesnīca "Albert Hotel" Dzirnavu ielā, lai 2019. gadā renovētajās telpās durvis vērtu starptautiskās grupas "Marriott International" zīmola "AC Hotels" viesnīca "AC Hotel Riga".

2017. gada dati vēl nav publicēti, taču 2016. gada beigās Latvijā bija reģistrēti kopumā 10 796 viesnīcu numuri, no tiem 6746 – Rīgā, tai skaitā pieczvaigžņu kategorijā Rīgā bija 430 numuri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pērn pieczvaigžņu numuru skaitu papildināja jaunas viesnīcas – jau minētajā "Kempinski" viesnīcā ir 140 luksusa klases numuri, savukārt Vecrīgā pērn tika atvērta smalka "boutique" viesnīca "Relais le Chevalier" ar vairāk nekā 20 numuriņiem.

Jaunu viesnīcu būvniecība galvaspilsētā ir laba ziņa, jo tūristiem ir iespēja izvēlēties naktsmītni – pilsētā ir gan pieczvaigžņu viesnīcas ar ļoti augstu kvalitāti un standartiem, gan arī hosteļi jauniešiem, vērtē zīmola "Live Rīga" popularizētāja Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Jāpiezīmē, ka arī 2016. gadā Rīgā darbu sāka vairākas jaunas viesnīcas – pieczvaigžņu viesnīca Vecrīgā "Pullman Riga Old Town", trīszvaigžņu viesnīca "Ibis Riga Centre" Marijas ielā, vidējas klases zīmols Pārdaugavā "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", kā arī "Park Inn by Radisson Residence Riga, Barona", kur viesnīcas apartamenti veidoti kā dzīvokļi, un tos galvenokārt izmanto viesi, kuri Rīgā uzturas vairākas nedēļas.

Ja viena pēc otras Rīgā durvis ver jaunas viesnīcas, turklāt dārgajā segmentā, rodas jautājums, vai Rīgā ierodas tik daudz ciemiņu, lai viesu uzņemšanas vietas piepildītu.

LVRA vadītājs Pinnis portālam "Delfi" saka: tiem, kas plāno jaunus viesnīcu projektus, jādomā arī par jaunu apmeklētāju piesaisti Latvijai. "Nevar būt viesnīcai biznesa plāns, ka tā pārdalīs pašreizējo tirgu. Tas nav pareizi," saka asociācijas vadītājs. Viņš aicina jebkuru jauna viesnīcas projekta īstenotāju domāt, kā, viņa piedāvājumam ienākot tirgū, tiks veicināts kopējais nozares pieaugums.

"Tā būtu ļoti veselīga attieksme pret nozari, ja ikviens, ienākot nozarē, saprastu, ko viņš darīs un kā sekmēs viesu pieaugumu," vērtē Pinnis. Kā labu piemēru, kas Rīgai piesaista jaunus ciemiņus un palīdz audzēt kopējo nozares izaugsmi, Pinnis min pērnruden atvērto "Kempinski" zīmola viesnīcu Rīgā "Grand Hotel Kempinski".

"Zināmai publikas daļai "Kempinski" zīmols kvalitātes ziņā nozīmē vairāk nekā zīmols "Rīga" vai "Latvija". Daudzi iedod uzticības kredītu Rīgai kā galamērķim caur "Kempinski" zīmolu. Tāpēc jauniem viesnīcu projektiem ir jādomā, cik spēcīgs būs viesnīcas zīmols. "Hilton" arī ir spēcīgs zīmols. Tas arī izskanēs," saka Pinnis un piebilst, ka pašlaik Rīgā ir daudz arī ideju un skiču stadijās esošu viesnīcu projektu. No tiem ikvienam būtu jāizvērtē, kādu zīmolu izvēlēties, kādu pienesumu šis zīmols dos un kādas asociācijas ar Rīgu kā galamērķi raisīs.

Savukārt apstākli, ka Rīgā tiek atvērtas dārgā segmenta viesnīcas, Pinnis vērtē pozitīvi, skaidrojot, ka viesnīcnieku saimē valda uzskats: kvalitatīvas un dārgas viesnīcas, pasaulē pazīstamu viesnīcu zīmoli raksturo galamērķa prestižu.

"Iešana kvalitātes un dārguma virzienā ir brīnišķīgs ceļš, kurā pozicionēties," saka Pinnis un piebilst, ka tas ir liels izaicinājums, jo Latvija un Austrumeiropa joprojām daudzu starptautisko tūrisma aģentūru acīs ir pēcpadomju reģions, nevis dārgs ceļojumu galamērķis. Dārga ir Parīze un Londona, savukārt no Rīgas joprojām tiek gaidīts, ka tā būs gana lēta, nozarē sastopamos priekšstatus par mūsu valsti raksturo LVRA vadītājs.

"Tas ceļš ir garš un ilgs, bet ejams tikai ar labiem produktiem. Tāpēc nozarei ir liels prieks par "Kempinski" zīmola ienākšanu Rīgā. Ja ir tāds zīmols kā "Kempinski", tad ir skaidrs, ka ar galamērķi ir viss kārtībā," saka Pinnis.

Tūrisma sezonas laikā viesnīcu noslodzes rādītāji ir gana labi – vidēji 70% un vairāk, turklāt vasarā ir arī dienas, kad Rīgā visas naktsmītnes ir aizņemtas. Piemēram, šogad Dziesmusvētku nedēļā visas izmitināšanas vietas varētu būt piepildītas, lēš LVRA vadītājs. Līdz ar to jaunu viesnīcu atvēršana atbilst aktīvās tūrisma sezonas vajadzībām, savukārt nesezonas mēnešiem viesnīcu numuru gan ir par daudz.

Visklusākie mēneši no tūrisma viedokļa Rīgā ir novembris, februāris, marts, mazliet labāki rādītāji ir decembrī un janvārī, kad gadumija mazliet palīdz uzlabot viesnīcu biznesa rādītājus. Pinnis piebilst, ka no biznesa viedokļa ir labi, ka Latvijas simtgades jubileja iekrīt novembrī, jo tas nozīmē, ka Rīgā būs vairāk ciemiņu šajā ierasti klusajā mēnesī.

Latvijas viesnīcās vidējā noslodze nesezonas mēnešos ir ap 40%. "Tas ir maz. Protams, tajā brīdī rodas jautājums, vai nesezonas apstākļiem mums viesnīcu un kopējā piedāvājuma nav par daudz," saka Pinnis. Viņš vērtē, ka nesezonas apstākļiem mūsu viesnīcu fonds ir kādu trešdaļu par lielu.

LVRA vadītājs atzīmē, ka mūsu valstī viesnīcu biznesa grūtība ir tas, ka nevaram atļauties sezonālas viesnīcas, kā tas iespējams dienvidu zemēs, kur ēkas nesezonā nav jāapkurina, – klusajos mēnešos viesnīcas var aizvērt, pieslēgt signalizācijai un atstāt uz dažiem mēnešiem līdz jaunās sezonas sākumam. Latvijā savukārt šāds darbības modelis īsti nav iespējams, jo ēkas arī aukstajos gada mēnešos ir jāuztur.

Viesnīcu piepildīšana nesezonas mēnešos ir liels izaicinājums, un nozare lielas cerības saista ar darījumu tūrisma attīstību galvaspilsētā – Rīgai vairāk būtu jāpiesaista starptautiskas konferences un pasākumi, piemēram, starptautisku nozaru asociāciju rīkotās sanāksmes.

LVRA vadītājs skaidro: pilsētām, kas iekļāvušās lielu pasākumu rotācijā, klājas lieliski, tāpēc arī Rīgai jābūt starp šīm pilsētām. Rīga patlaban var apkalpot konferences, pasākumus līdz 500–1000 apmeklētājiem, bet pasākumiem ar 5000–10 000 apmeklētāju Latvijas galvaspilsēta pašlaik nav gatava.

Rīgas priekšrocība starptautisku konferenču rīkošanā ir labie avio savienojumi, ko nodrošina "airBaltic" un arī citas lidostā "Rīga" strādājošās aviosabiedrības. "Jebkuram globālākam Eiropas uzņēmumam interesē, kā nokļūt vienlaikus no Skandināvijas, no Rietumeiropas un vēl no Krievijas," saka Pinnis. Savukārt RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča papildina, ka nozīme ir arī citiem transportlīdzekļiem, proti, dzelzceļa savienojumam ar Maskavu, kā arī autobusu satiksmei un prāmja savienojumam. "Jo dažādākos veidos var nokļūt galamērķī, jo lielāka iespēja izaugsmei," saka RTAB vadītāja.

Pinnis vērš uzmanību, ka darījumu tūrismu veicināt palīdz daudz privātu iniciatīvu. Piemēram, patlaban Rīgā lielākais spēlētājs darījumu tūrisma jomā "Radisson" ārvalstīs vispirms stāstot par Rīgu kā galamērķi un tikai pēc tam sekojot pārdošanas solis - "Radisson" piedāvājums.

Uz darījumu tūrisma piesaisti vērsta arī Rīgas un RTAB iniciatīva "Meet Riga", kā arī šajā jomā strādā biedrība Latvijas Kongresu birojs, kas cer piesaistīt Rīgai jaunus pasākumus caur vēstnešu programmu – dažādu nozaru speciālisti, kuri regulāri piedalās konferencēs un citos pasākumos ārvalstīs, papildus savai profesionālajai darbībai varēt nest arī labumu viesmīlības nozarei un saistīto pakalpojumu sniedzējiem, stāsta LVRA vadītājs.

Arī Jermoloviča uzsver, ka konferenču un kongresu bizness Rīgas attīstībai ir ļoti būtisks, tāpēc birojs sadarbojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamentu, gan uzņemot specializētos tūroperatorus, kas organizē un piedāvā konferences, gan piedaloties starptautiskās izstādēs, gan arī aicinot ciemos uz Latviju citu valstu žurnālistus. RTAB dati rāda, ka Rīgā gadā tiek rīkotas vidēji 40 starptautiskas nozīmes konferences – kādu gadu mazāk, citu atkal vairāk. Taču kopumā rādītāji pašlaik nav ļoti spoži, vērtē RTAB vadītāja.

Viņa skaidro, ka patlaban Rīgā nemaz nav piemērotas infrastruktūras, lai spīdoši uzņemtu lielus kongresus. Taču, ja īstenotos iecere izbūvēt Rīgā konferenču centru, tad Latvijas galvaspilsēta varētu konkurēt ar, piemēram, Stokholmu, kas gadā piesaista astoņus miljonus tūristu, kamēr Rīgā tūristu skaits gadā pārsniedz divus miljonus. "Mums ir kur augt un ir, kur tiekties," saka Jermoloviča.

Jauna konferenču centra būvniecība Rīgā iezīmēta Skanstes teritorijā. Būvkompānijas "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš pērnruden intervijā aģentūrai LETA stāstījis, ka darbs pie Rīgas koncertu un konferenču centra vēl ir pašā sākumstadijā, proti, ir skaidrība par tehniskajiem jautājumiem, kādai būtu jābūt ēkai, taču vēl jārisina jautājums, kā to uzbūvēt un finansēt. Ozoliņš paudis cerību, ka tas varētu būt publiskās privātās partnerības projekts.

Domājot par viesnīcu konkurenci, nedrīkst aizmirst apartamentu segmentu, kas strauji aug. Apartamentus var meklēt gan caur mājokļu iznomāšanas portālu "Airbnb", gan caur naktsmītņu rezervēšanas vietni "booking.com".

LVRA vērtē, ka apartamentu segments ir liels un ievērojams. Asociācija lēš, ka Rīgā ir ap 1500 šādu apartamentu, kamēr viesnīcu numuru skaits ir zem 10 000. "Ne velti "Radisson" viesnīcu vadība saka, ka lielākā konkurentu ķēde Rīgā ir visi "Airbnb" apartamenti," situāciju raksturo Pinnis. "Pašlaik tendence ir tāda, ka cilvēki, lai labāk iepazītu galamērķi, izvēlas dzīvot apartamentā, dzīvoklī, kas pieder rīdziniekam," saka nozares zinātājs.

Viesnīcnieki vēlas, lai apartamentu pakalpojumu sniedzējiem arī būtu jāievēro līdzīgi spēles noteikumi kā viesnīcām. "Lai arī tiem ir jāizpilda minimālās prasības par viesu reģistrēšanu, par ugunsdrošību un fizisko drošību. Lai tie reģistrējas kā nodokļu maksātāji un strādā," skaidro asociācijas vadītājs.

Jautājums par noteikumiem apartamentu izīrēšanai viesiem ir aktuāls visā Eiropā, tāpēc vadlīniju izstrādei pievērsusies Eiropas viesnīcu asociāciju virsorganizācija HOTREC.

"Airbnb" un "booking.com" nonākuši arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta uzmanības lokā. Pērnvasar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule atzina, ka "Airbnb" brīvprātīgi Latvijai samaksājis pievienotās vērtības nodokli 100 000 eiro apmērā par darījumiem, kas veikti Latvijā.

Cik veiksmīgs tūrisma nozarei būs 2018. gads, atkarīgs no pašiem nozares dalībniekiem, no prasmes runāt par Latvijas simtgadi un piesaistīt viesus, vērtē LVRA vadītājs.

Asociācija savus biedrus mudina izglītot visus darbiniekus, lai tie pārzinātu par godu simtgadei rīkotos pasākumus un varētu atbraukušajiem viesiem pastāstīt, kuri pasākumi ir angļu un krievu valodā.

Pinnis pauž vēlmi, lai ciemiņi brauc ne tikai uz lielajiem pasākumiem, tādiem kā Dziesmu svētki, bet lai dodas apmeklētas arī, piemēram, mūsu vēsturei, mūsu dižgariem veltītās tematiskās izstādes. "Viesus ieinteresēt ir ļoti viegli, viņi atbrauc ļoti atvērti," saka nozares pārstāvis un piebilst: ja ciemiņš ir izvēlējies Rīgu kā galamērķi, tad viņš pilsētai jau devis savu uzticības kredītu. Taču liela loma ir viesnīcas uzņemšanas darbiniekiem – tiem jābūt zinošiem, spējīgiem ieteikt pasākumus, kas pieejami svešvalodā runājošiem.

Savukārt Jermoloviča domā, ka simtgade vien vēl nav iemesls, lai brauktu ciemos, taču nozīmīgi ir Rīgā plānotie pasākumi. "Mēs jau arī neaizbraucām uz Somiju tikai tāpēc, ka viņiem tikko bija dzimšanas diena. Bet gan jau kādreiz aizbrauksim. Mēs to atcerēsimies," saka RTAB vadītāja un min vairākus pasākumus, kas jau tradicionāli Latvijas galvaspilsētai piesaista apmeklētājus: Dziesmusvētki, maratons, Līgo svētki arī galvaspilsētā, Rīgas pilsētas svētki, gaismas festivāls "Staro Rīga" un citi.

Valsts jubilejas gadā plānots runāt par Latviju. "Mēs runāsim par mūsu valsti, mēs lepojamies ar to," saka RTAB vadītāja.

Viņa min virkni biroja iniciatīvu, lai popularizētu Rīgu, piemēram, top grāmata par 100 lietām, ko darīt Rīgā. Iecerēts arī, ka Latvijas galvaspilsētas popularizēšanu varētu veikt sadarbībā ar pazīstamiem Rīgas sportistiem, un šādai sadarbībai jau piekritusi tenisiste Jeļena Ostapenko. Uzrunāto slaveno sportistu vidū gan nav basketbolista Kristapa Porziņģa, jo viņš ir liepājnieks, piebilst Jermoloviča.

2017. gads tūrisma nozarei bijis labs, vērtē nozares pārstāvji. Jermoloviča vērš uzmanību, ka pagājušajā gadā trīs ceturkšņos tūristu skaits Rīgā audzis par 11%, kas ir ļoti labs rādītājs. Visvairāk viesu bija no Vācijas, Krievijas, Somijas, kā arī Latvijas kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas.

Pinnis atzīst, ka 2017. gads ir labāks nekā 2016. gads, kas bija "kā auksta duša" tūrisma nozarei pēc diviem labiem gadiem. 2014. gads viesmīlības nozarei bija veiksmīgs, jo togad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta un Latvija bija ieviesusi eiro. Savukārt 2015. gadā Latvija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, tādējādi bija lielisks pirmais pusgads prezidentūras dēļ, savukārt otrajā pusgadā "saspiedās" korporatīvie pasākumi, kas netika rīkoti prezidentūras mēnešos. Tas 2015. gadā izlīdzināja Krievijas sankciju efektu. Savukārt 2016. gads bija smags, jo bija samazinājusies tūristu plūsma no Krievijas, nebija vairs arī tādu lielu pasākumu kā prezidentūra.

Par 2017. gadu Pinnis saka, ka tas vērtējams ar plusa zīmi, jo ir kāpis gan tūristu skaits, gan arī nozarē cenu ziņā nav bijis kritums un nav nekādu negatīvu korekciju.

"Svarīgi, lai katru gadu ir kādi notikumi, ar kuriem varam izskanēt tālāk un plašāk," saka LVRA vadītājs un atzīmē, ka joprojām ir ļoti daudz tūristu no Eiropas valstīm, kuri ir pārsteigti par Rīgā un Latvijā redzamo un dodas mājup ar secinājumu, ka ciemošanās Rīgā bija labāka, nekā gaidīts.