Infografika: Arī pērn saruka uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms  (6)

Kopš 2008. gada ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms pieaudzis par 86,56% jeb vidēji par 4,01% gadā, 2008. un 2009. gadā sasniedzot pat 16,26% un 27,13% kāpumu. Savukārt 2016. gadā akumulēto investīciju apjoms saruka par 3,19%, bet pērn – vēl par 0,82%.

Pērn lielākais uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoma pieaugums bija oktobrī, kad par 80 miljoniem eiro tika palielināts SIA "Cemex" pamatkapitāls.

Savukārt lielākais uzkrāto investīciju kritums bija decembrī, kad ārvalstu tiešo investīciju akumulētais apjoms samazinājās par 159,33 miljoniem eiro. Viens no galvenajiem iemesliem šādai tendencei bija 2006. gadā reģistrētās holdingkompānijas SIA "GE Money Latvia Holdings" likvidēšana, kā rezultātā akumulēto investīciju apjoms samazinājās par 226,79 miljoniem eiro.

"Lursoft" analizējis, kā iepriekšējos gados strādājuši uzņēmumi, kuros pērn ieguldītas ārvalstu tiešās investīcijas, un secinājis, ka to apgrozījums bija vidēji par 31,84% augstāks nekā Latvijā strādājošo uzņēmumu vidējais rādītājs, savukārt zaudējumi - lielāki. Iespēja piesaistīt lielākus finanšu līdzekļus uzņēmuma attīstībai ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu spējuši uzrādīt augstāku apgrozījumu nekā vietējā kapitāla uzņēmumi un ilgstošāk strādāt ar zaudējumiem.

2017. gads nav ieviesis būtiskas korekcijas nozarēs, kuras spējušas piesaistīt visvairāk investīciju. Pirmajā vietā ierindojušies nekustamo īpašumu jomā strādājošie uzņēmumi. Seko nemetālistisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozare. Jau vairākus gadus pēc kārtas stabilu vietu sarakstā ieņem arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību, kā arī sauszemes un cauruļvadu transporta nozares. Topa piecinieku noslēdz būvniecības nozare.

Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn starp populārākajām valstīm, kuru pārstāvji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši vislielākos līdzekļus, līderpozīcijās izvirzījusies Krievija ar 1002 investēšanas gadījumiem. Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn Krievijas investoru ieguldījumu skaits sarucis par 263 gadījumiem.

Otrajā vietā, kā ierasts, ierindojusies Lietuva ar 455 investīciju ieguldīšanas gadījumiem, tai seko Igaunija, Ukraina un Baltkrievija.

Lai gan Krievijas investori 2017. gadā investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši visbiežāk, apjomīgākās summas investējuši nīderlandieši. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, aizvadītajā gadā no Nīderlandes Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieplūduši 217,66 miljoni eiro. Tikai nedaudz mazāk, proti, 206,65 miljonus eiro ieguldījuši Zviedrijas pārstāvji. Krievija ar 54,28 miljoniem eiro ir sestajā pozīcijā.

Aplūkojot apjomīgāko ieguldījumu valstu topa piecinieku, "Lursoft" secina, ka sarakstā dominē par Eiropas nodokļu paradīzēm dēvētās valstis – Nīderlande, Kipra un Luksemburga. Minētās trīs valstis ierindojas arī pirmajās vietās, rēķinot arī pēc ārvalstu investīciju uzkrājuma pieauguma, kas tiek aprēķināts, no ieguldīto investīciju summas atņemot izņemto investīciju apjomu. Tā rezultātā, ņemot vērā arī no Latvijas pamatkapitāliem izņemtās iepriekš ieguldītās summas, no Luksemburgas nākušo investīciju apjoms pērn audzis par 122,05 miljoniem eiro, Nīderlandes – par 94,99 miljoniem eiro, bet Kipras – par 85,03 miljoniem eiro.

"Lursoft" arī apkopojis pašvaldības, kurās visstraujāk gada laikā audzis akumulēto ārvalstu tiešo investīciju apjoms. Kamēr pēc investēšanas gadījumu skaita pirmajā vietā ierindojusies Rīga, galvaspilsētas aizvadītā gada tiešo investīciju bilance bijusi negatīva, proti, no Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāliem izņemtas lielākas ārvalstu investīciju summas, nekā ieguldītas. "Lursoft" aprēķinājis, ka gada laikā Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms samazinājies par 148,47 miljoniem eiro.

2017. gadā pirmajā pozīcijā izvirzījusies Ventspils. Ventspilī reģistrētajos uzņēmumos ieguldīto ārvalstu investīciju uzkrātais apjoms gada laikā pieaudzis par 43,10 miljoniem eiro. Straujais pieaugums panākts, pateicoties vienam darījumam – pērn AS "Ventspils nafta" par 43,7 miljoniem eiro pārdevusi 51% SIA "Ventspils nafta termināls" kapitāldaļas "Vitol" grupā ietilpstošajai Nīderlandes kompānijai "Martank".

Otrajā vietā pēc uzkrāto investīciju apjoma pieauguma 2017. gadā ierindojusies Liepāja ar 35,91 miljoniem eiro. Lielākās investīcijas piejūras pilsētā nodrošinājusi 2017. gadā reģistrētā AS "European Lingerie Group", kuras pamatkapitālā Kipras "Murtyle Ventures Limited" ieguldīja 39,93 miljonus eiro.

Par 12,26 miljoniem eiro pagājušajā gadā palielinājies arī Jelgavā reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms.

Starp pašvaldībām, kurās reģistrētajos uzņēmumos uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms gada laikā pieaudzis visstraujāk, ierindojušies arī divi Pierīgas novadi – Ķekavas novads ar 6,81 miljona eiro pieaugumu un Salaspils novads ar 6,36 miljonu eiro pieaugumu.

Neskatoties uz to, ka Rīgā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms pērn piedzīvojis ievērojamu kritumu, kopumā galvaspilsētā aizvadītajā gadā reģistrēts 3151 pozitīvs investēšanas gadījums uzņēmumu pamatkapitālos. Tas ir teju 25 reizes vairāk nekā tuvākajai sekotājai Jūrmalai, kurā reģistrēti 127 investīciju ieguldīšanas gadījumi. Šīm pašvaldībām pēc reģistrēto ārvalstu tiešo investīciju ieguldīšanas gadījumu skaita 2017. gadā seko Liepāja, Daugavpils un Mārupes novads.