Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Pinnis sarunā ar portālu "Delfi" atzīst, ka viesmīlības nozarē vidējā alga ir zemāka nekā kopumā vidēji valstī un arī turpmāk šī tendence saglabāsies, tādējādi vietējā darba tirgū strādājošos atrast ir grūti.
LVRA parakstītā vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu gan cita starpā paredz, ka nozare centīsies panākt, lai vidējā alga viesmīlības nozarē būtu vismaz 70% no vidējā algu līmeņa valstī. Tomēr arī ar šādu atalgojuma līmeni pēc darba rokām jālūkojas ārpus valsts.
"Mums jāskatās uz cilvēkiem, kam 70% no mūsu vidējā algu līmeņa šķiet gana kārs kumoss," saka Pinnis un vērtē, ka darbaspēkam no tā dēvētajām trešajām valstīm šāds algu līmenis izklausās jau ir gana labs, viņi par to priecājas un strādā atbildīgi un čakli.
"Protams, gribam panākt atvieglojumus viesstrādniekiem, kas iebrauktu no Ukrainas vai jebkuras citas trešās valsts," saka Pinnis. Viņa ieskatā, pirmais solis būtu ļaut vairāk strādāt mūsu valstī iebraukušajiem un uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem studentiem. "Pašlaik viņi var strādāt pusslodzes režīmā, un tas īsti neder ne viņiem, ne darbavietai. Arī viņi grib strādāt ilgāk un vairāk," saka LVRA prezidents.
Viņš kā ļoti labu vērtē jau patlaban spēkā esošo nosacījumu, ka valodu var nezināt, ja nav saskarsmes ar klientu. Pavārs vai pavāra palīgs, trauku mazgātājs, viesmīļa palīgs un istabene, kam nav tieša kontakta ar klientiem, ar līdzstrādniekiem var sazināties krievu vai angļu valodā. LVRA spriedusi arī par nākamo soli – aizvietojošie darbinieki. "Piemēram, ja zālē strādā pieci viesmīļi, tad divi ir tādi, kuri varētu nezināt valsts valodu, bet tajā brīdī, kad tā ir vajadzīga, viņi tiek aizvietoti," ideju izklāsta LVRA prezidents. Šāda iecere balstās uz statistikas datiem par klientiem – tie pārsvarā ir svešvalodās runājoši tūristi.
Vienlaikus viesmīlības nozares eksperts atzīst, ka jautājums par ārvalstnieku piesaisti darba tirgum ir ļoti sensitīvs. Viņaprāt, vislabāk pie diskusijas par atvieglojumiem ārvalstu viesstrādniekiem būtu ķerties jau pēc Saeimas vēlēšanām un Latvijas simtās jubilejas svinībām.
"Mēs nekādā gadījumā negribam ierobežot vietējo latviešu iespējas atrast darbu," uzsver LVRA prezidents. Tomēr nozare vēlas vērst uzmanību, ka ir darba vietas, kuras vietējie iedzīvotāji negrib aizpildīt par piedāvāto darba samaksu. Un šādā situācija ir alternatīva - cilvēki, kas ir gatavi strādāt.
"Ja skatāmies, kas ir noticis Eiropā, tad redzam, ka neizbēgami tā kustība notiek. Ir nozares, kurās ienāk viesstrādnieki. Tā ir neizbēgama kustība," saka Pinnis un uzsver, ka jāpriecājas par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir laba izglītība, prasmes, kompetences, kas ļauj strādāt labi atalgotus darbus.
Vienlaikus LVRA prezidents atzīst, ka vēlas kliedēt mītu, ka darbs viesmīlības nozarē ir tikai pagaidu darbs studentiem. Pinnis priecājas par jebkuru cilvēku, kurš ir vairāk nekā 30 gadus vecs un strādā viesmīlības nozarē.
Šajā nozarē strādājošo vidējais vecums arī savā ziņā raksturo galamērķi, saka eksperts un vērš uzmanību, ka, piemēram, Rietumeiropā par viesmīļiem un uzņemšanas darbiniekiem viesnīcās strādā cilvēki, kuriem tas ir mūža darbs. "Cilvēkam ir 60 gadi, un viņš par viesmīli nostrādājis visus 40 gadus, ko viņš vispār ir strādājis," piemēru min LVRA prezidents.
Viesmīlības nozares eksperts mudina arī sabiedrību saprast, ka jāpriecājas par jebkuru darbu, ko cilvēks izvēlējies, un par to, ka viņš strādā, nevis slaistās.
"Ir jāciena visi strādājošie, jāciena darbs gan kolektīvā, gan paziņu un draugu lokā. Jebkuram darbam ir vērtība. Īpaši tiem, kas strādā viesmīlības nozarē, jo viņi rada priekšstatu par valsti, viņi ir tilts, kas veido sajūtu par valsti. To nevajag novērtēt par zemu," rezumē LVRA prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
