Pēc viņa teiktā, Ukrainā ražoto olu pašizmaksa ir zemāka un tās maksā lētāk nekā Eiropas Savienībā (ES) realizētās.
"Nedaudz bažas rada Ukrainas olas, kas ieplūdušas Latvijas tirgū un kuru labturības prasības nav iespējams izkontrolēt. Dažas ukraiņu fermas ir izgājušas kaut kādu sertifikāciju un neviens nepārpauda ne to ievestos apjomus, ne arī labturības prasību izpildi. Nav arī saprotams, vai tās olas tiešām nāk no akreditētām fermām. Tas kropļo konkurenci, jo mums ES ir ļoti stingras prasības, kuru Ukrainā nav," sacīja Sviridenkovs, skaidrojot, ka Ukrainas olu ražotājiem neesot jāiegulda papildu investīcijas, piemēram, iekārtu nomaiņā un citos pasākumos, lai ražošana atbilstu ES normatīvajiem aktiem. Līdz ar to šīs valsts olu ražošanas pašizmaksa ir zemāka un tās ir lētākas, kas nereti ir būtisks priekšnoteikums patērētāju acīs.
Vienlaikus Sviridenkovs uzsvēra, ka Ukrainas olu produkcija var neatbilst Eiropas noteiktajām prasībām. Tāpat, ņemot vērā attālumu no Latvijas līdz Ukrainai, esot bažas arī par ievesto olu realizācijas termiņu atbilstību faktiskajam. "Latvijas ražotāji ir šeit uz vietas, bet Ukraina ir diezgan patālu un visa loģistika, pārkraušana, transportēšana, uzglabāšana prasa zināmu laiku. Tāpēc rodas bažas, ar kādiem derīguma termiņiem Ukrainas olu produkcija tiek ievesta un realizēta," sacīja "Alūksnes putnu fermas" pārstāvis, piebilstot, ka cena cilvēkiem ir svarīgs faktors, un nereti patērētāji ir gatavi pirkt nezināmas izcelsmes produktu ar ļoti īsu realizācijas termiņu tā vietā, lai nopirktu augstvērtīgāku produkciju, kas maksā nedaudz dārgāk.
Viņš teica, ka iepriekš minētā situācija radusies tādēļ, ka Ukrainas olu ražotāju ir saņēmuši atļauju realizēt produkciju ES, ko labprāt izmanto, jo potenciāli spēj piedāvāt olas lielos apmēros. "Nedaudz esam neizpratnē, ka Eiropas Komisija ar vienu roku palīdz mums attīstīties, dodot iespēju piedalīties investīciju projektos ar [ES fondu atbalstu], bet ar otru roku ver vaļā robežu, ļaujot mūsu panākumus anulēt, jo Ukrainas olas rada mums papildu slodzi," viņš sacīja.
Pēc Sviridenkova teiktā, lai novērstu iepriekš minēto situāciju, Latvijā būtu jāpastiprina pārbaudes un uzskaites mehānismi, lai atļautie olu importa apmēri netiktu pārsniegti. Savukārt vietējie iedzīvotāji ir aicināti atbalstīt pašmāju produkciju, kas ir kvalitatīva un ir pienesums Latvijas tautsaimniecībai.
Jau ziņots, ka SIA "Alūksnes putnu ferma" (iepriekš "Vistako") pirmajā finanšu gadā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.augustam strādāja ar 1,435 miljonu eiro apgrozījumu un 122 527 eiro peļņu
Tāpat vēstīts, ka "Alūksnes putnu ferma" pagājušā gada 14.jūnijā atklāja jaunu rūpnīcu, kas izveidē un biznesa attīstībā kopumā investēti vairāk nekā seši miljoni eiro, no kuriem gandrīz 1,7 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas "Altum" piešķirtais finansējums, un 2,3 miljoni eiro ir Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) ietvaros.
SIA "Alūksnes putnu ferma" ir reģistrēta 1996.gada 9.augustā un kompānijas pamatkapitāls ir trīs miljoni eiro. Kompānijas 100% kapitāldaļu pieder SIA "APF Holdings".