Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski iespējami ātrāk viest skaidrību par to, kā, kādā apjomā un no kādiem resursiem tiks finansēta ceļu būve un remonti pēc Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma beigšanās 2020. gadā, liecina medijiem izsūtītais LCB paziņojums.
LCB norāda, ka tieši ES fondu finansējums ''gadiem ilgi ir turējis nozari virs ūdens'', un 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu eiro liels iztrūkums.
Ceļu būvnieki stāsta, ka spēkā joprojām ir likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" un tajā pamatīgais naudas iztrūkums redzams joprojām, bet ''premjers nesola grozījumus valsts budžetā, lai "robu" ceļu finansēšanā 2020. gadā aizpildītu''.
Tāpat LCB atgādina, ka Ministru kabineta (MK) izskatītajā "Ikgadējā ziņojumā par MK paveikto un iecerēto darbību" ir premjera solījums 2018. gadā atjaunot "ceļu fondu kā speciālo budžetu no 2020. gada", taču nav precizēts, cik liels būs finansējums un kur tas tiks gūts.
''Kā savā ziņojumā Saeimai atzīst Kučinskis, "vajadzības autoceļu sakārtošanā joprojām ir lielas". Laikam nespējot tikt ar tām galā, Ministru kabinets šodien, 13. februārī izmainīja "Transporta politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam" (TAP), kur bez sirdsapziņas pārmetumiem veica grozījumus un drastiski samazināja 2013. gadā apstiprinātos remontējamo ceļu un tiltu kilometrus, šo samazinājumu attiecinot uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem,'' teikts paziņojumā, piebilstot, ka ''tā vietā, lai rastu resursus Nacionālajā attīstības plānā (NAP) un TAP nosprausto mērķu izpildei, Ministru kabinets paklusām veica grozījumus, lai leģitimizētu paša un iepriekšējo valdību neizdarīto," norāda biedrība.
''Ar šo rīcību valdība faktiski pasaka, ka NAP un TAP plānotais esot izpildīts, viss esot kārtībā, tikai 2013. gadā esot bijušas nepamatotas cerības,'' paziņojumā uzsver LCB.
Būvnieki atgādina, ka līdz šim bija paredzēts samazināt sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garumu par 80%, bet sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo reģionālo autoceļu ar asfalta segumu garumu uz pusi, salīdzinot ar 2012. gadu. Taču veiktie grozījumi nosaka daudz pieticīgāku rezultātu – sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garums ir jāsamazina par 45%, bet reģionālo – par 15%.
LCB aicina Kučinski ''atturēties no nevienam nesaistošu solījumu došanas, neatstāt autoceļu problēmu savu pēcteču ziņā pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām, bet sasparoties un rīkoties, lai rastu risinājumu''.
LCB apvieno 19 nozarē nozīmīgu ar ceļu un tiltu infrastruktūras būvniecību saistītu uzņēmumu intereses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
