Nelabvēlīgi laikapstākļi nav traucējuši Latvijas zemniekiem pērn sasniegt vēsturē otru augstāko graudaugu ražības rādītāju – 38,3 centnerus graudu no viena hektāra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.
Visaugstākā ražība bijusi 2015. gadā, kad no hektāra iegūti 44,9 centneri graudu.
Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkstoši hektāru, kas ir par 12,5 tūkstošiem hektāru mazāk nekā 2016. gadā. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkstoši hektāru jeb 10% apsēto platību, graudu kopraža sasniedza 2,7 miljonus tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkstošiem tonnu jeb 0,4% mazāk nekā 2016. gadā.
Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums, skaidro statistikas birojs. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās, kas sekmēja to, ka graudu kopraža par 109,8 tūkstošiem tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu.
Ilgstošo pērnā rudens lietavu un plūdu dēļ bija apgrūtināta vasarāju graudaugu ražas novākšana. Ja valstī kopumā novāca 82% vasarāju graudaugu sējumu, tad Latgales reģionā tikai 65%, Vidzemes – 83%, bet Kurzemes un Pierīgas reģionā attiecīgi 93% un 91%.
Vasarāju vidējā ražība no viena hektāra 2017. gadā bija 24,9 centneri jeb par 2,8 centneriem mazāka nekā gadu iepriekš, kas ir zemākā vasarāju ražība pēdējo sešu gadu laikā, norāda birojs.
Vēstīts, ka pērnā gada rudenī spēcīgas lietavas izraisīja plašus plūdus Latgalē, nodarot postījumus lauksaimniecības zemēm aptuveni 20 000 hektāru platībā.
Situācijas uzlabošanai valdība lēma lauksaimniekiem izmaksāt 14,87 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
