Valdība aiz slēgtām durvīm spriež par banku sektora stabilitāti  (54)

Sēde sākās pulksten 10, un tā risinās aiz slēgtām durvīm. Uz sēdi bez ministriem un premjera Māra Kučinska (ZZS) ieradušies arī banku nozares pārstāvji.

Sēdē nepiedalās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Abi ministri komandējumos ārpus Latvijas.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.

Laikraksts "Diena" sestdien ziņoja, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.

Šogad medijos nonākusi informācija par diviem atsevišķiem gadījumiem, kur piesaukti kukuļi, kāda banka un amatpersonas.

Raidījums "Nekā personīga" janvārī ziņoja, ka pieteikumā, ko "Norvik bankas" akcionāri iesnieguši starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, bankas kontrolējošais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs norāda uz korupciju Latvijas finanšu sektora augstākajā līmenī. No baņķiera 2016. un 2017. gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors minēta kāda vārdā nesaukta vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt esot prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot represijas no FKTK puses. Tā rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu faktisko ietekmi pār FKTK, iepriekš ziņoja televīzijas raidījums.

Savukārt 13. februārī publicētajā ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumā teikts, ka Latvijas "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām. Pati banka noliedz kukuļdošanu Latvijas amatpersonām.