Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās izmaiņas ārvalstu darbaspēka piesaistes regulējumā, tostarp sarakstu ar profesijām, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kuru piesaiste darbam Latvijā turpmāk būs vienkāršāka, portāls "Delfi" noskaidroja Ministru kabinetā (MK).
EM sarakstā ietvertas 237 profesijas šādās jomās: zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze un pārvalde, zvejas kuģu vadīšana, gaisa kuģu vadīšana un tehniskā apkope.
Sarakstā lasāmas dažādas profesijas, piemēram, zinātnes jomā sarakstā iekļauti gan astronomi, astrofiziķi un atomfiziķi, gan arī pētnieki un zinātniskie asistenti. Savukārt finanšu analīzes jomā iekļautas tādas profesijas kā finanšu tirgus analītiķis, finanšu analītiķis, naudas apgrozības analītiķis, finanšu risku vadītājs.
Noteikumu mērķis ir darbam Latvija piesaistīt augsti kvalificētus viesstrādniekus.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iepriekš aicināja izņemt no saraksta 15 IKT nozares profesijas. Tāpat arodbiedrībām bija iebildumi pret specialitāšu ārstu iekļaušanu sarakstā. Pēc diskusijām mediķi no profesiju saraksta tika izņemti.
"Svarīgāka būtu vidējā darba samaksa profesijā un specialitāte, varētu runāt arī par nozari, ja spējam strikti nodalīt nozares," MK sēdē otrdien teica LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Viņš par piemēru minēja programmētājus, kuru vidēja alga ir krietni vien augstāka par vidējo algu Latvijā kopumā, tādēļ jaunie noteikumi varētu izraisīt algu dempingu vai "nobremzēt algu pieaugumu".
Tāpat sēdē tika uzsvērts, ka nepieciešams pēc laika izvērtēt, kā noteikumi ietekmējuši darba tirgu un kādas pārmaiņas tajā nesuši.
Profesiju sarakstā iekļauto specialitāšu pārstāvjiem tiks atvieglotas prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai. Līdz ar to tiks paātrināts darba atļauju noformēšanas process. Sarakstā minēto profesiju pārstāvji darbam Latvijā var tikt uzaicināti saskaņā ar Imigrācijas likuma 9. panta septīto daļu.
EM norāda, ka 2016. gadā izsniegtas 677 darba atļaujas ārzemniekiem, kas nodarbināti MK noteikumu projekta pielikumā iekļautajās specialitātēs. Ministrija prognozē, ka izsniegto darba atļauju skaits būtiski nepalielināsies, jo primāri atvieglojumi vērsti uz to, lai tiktu paātrināts darba atļauju noformēšanas process ārzemniekiem, kurus plānots nodarbināt konkrētajās specialitātēs, sniedzot iespēju darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus.
Kā pamato EM, regulējums ir jāatvieglo, lai īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, kā arī lai veicinātu produktivitāti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Saskaņā ar EM prognozēm, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020. gadam pietuvosies 6% robežai, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus kādi bija pirmskrīzes periodā.
Savukārt Ārvalstu investoru padome norādījusi, ka darbaspēka piedāvājuma sarukums apvienojumā ar administratīvi teritoriālās vienības sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām ir galvenie draudi Latvijas spējai piesaistīt investīcijas, tādēļ nepieciešams izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
