'Cemex' OIK reformas dēļ spējis ielauzties Zviedrijas tirgū, apgalvo rūpnieki  (81)

Viņš skaidro, ka, pateicoties elektroenerģijas cenas samazinājumam, Latvijas cementa ražotājs "Cemex" izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum.

Cementa ražošana, kā skaidro Jākobsons, ir viena no energointensīvākajām rūpnieciskās ražošanas jomām. "Eiropā modernākajā cementa rūpnīcā Brocēnos krāsns temperatūra sasniedz pat 2000 grādus pēc celsija, ražošana notiek visu diennakti un gandrīz visu gadu. Elektroenerģijas izmaksu īpatsvars veido 35% no cementa ražošanas mainīgajām izmaksām un aptuveni 17% no kopējā izmaksu portfeļa. OIK slogs padara šo Latvijas ražotni nekonkurētspējīgu eksporta tirgos, kur uzņēmums realizē 70% no saražotā apjoma. Laika posmā no 2011. līdz 2017.gadam ražotāja OIK maksājumi Latvijā sasniedz aptuveni 19 miljonus eiro. Tas ievērojami ietekmē arī gala produkcijas cenu un līdz ar to investora lēmumus par ražošanas valsts izvēli," situāciju raksturo Jākobsons.

Pateicoties valdības lēmumam mazināt OIK slogu rūpniekiem, pērn "Cemex", kā uzskata rūpnieku pārstāvis, ieguva jaunu eksporta tirgu – Zviedriju, kur šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

"Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu "Cemex" rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt," skaidro Māris Gruzniņš, "Cemex" Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs.

Jākobsons viņa teikto papildina: "Elektroenerģijas augstās cenas ir sāpīgs jautājums visiem ražotājiem, neatkarīgi no lieluma, un ir mūsu dienaskārtībā jau vairākus gadus. Asociācijas biedru vidū ir gan valstī energointensīvākie uzņēmumi, gan sezonālie patērētāji, gan mazie un vidējie uzņēmumi. Neraugoties uz šīm atšķirībām, asociācijā izdevās panākt vienotu viedokli – energointensīvā industriālā ražošana ir jāatbalsta, jo tad finansiālais ieguvums ir nesalīdzināmi lielāks. Jāsaprot, ka lielie energopatērētāji ir arī lielākie OIK maksātāji. Ja tas tiks ignorēts un atbalsts energoietilpīgajiem ražotājiem netiks sniegts, nonāksim situācijā , kad kāda no lielajām rūpnīcām būs spiesta apturēt darbību, līdzīgi kā tas notika ar Liepājas metalurgu. Tad cietēji būs visi. OIK kopējais apjoms no tā mazāks nekļūs, tas tiks sadalīts uz atlikušajiem tirgus dalībniekiem."

Gruzniņš piebilst, ka pašreizējā reforma ir vien pirmie soļi ceļā uz pārdomātu enerģētikas politikas attīstību.

"Jau tagad, palielinoties Latvijas kā ražotājvalsts konkurētspējai, saņemam ļoti pozitīvus signālus no mūsu globālā uzņēmuma. Tomēr līdz šim veiktie uzlabojumi ir pietiekami vien Latvijā jau esošo investoru noturēšanai un potenciālai darbības paplašināšanai. Pagaidām vēl nevaram runāt par jaunu investīciju piesaisti. Lai to veicinātu, pie sasniegtā apstāties nedrīkst," saka Gruzniņš.

Būvmateriālu ražotāju asociācija dibināta 2010.gadā un apvieno 23 lielākos nozares uzņēmumus. To kopējās investīcijas 2017.gadā Latvijā sasniedza 40 miljonus eiro, apgrozījums – 635 miljonus eiro, no tā eksporta daļu veido 450 miljonu eiro. Nozares uzņēmumi nodarbina aptuveni 6130 cilvēkus, no kuriem liela daļa strādā Latvijas reģionos.

Ne visas nozares uz OIK reformu lūkojas vienlīdz optimistiski. Tā biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) nosūtījusi Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, aicinot operatīvi veikt izmaiņas OIK finansēšanas modelī, lai nepieļautu ceļu būves, lauksaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru iznīcināšanu.

Jau vēstīts, ka no šā gada 1. janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas, kā cer Ekonomikas ministrija, ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību, cer ministrija.

Ministrija skaidro, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018. gada 1. janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas.

Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.