Igaunijas ministrija, draudzes, individuālie komersanti – VID publisko 2604 minimālās algas maksātājus  (301)

Februāra nogalē publiskotajā sarakstā VID iekļāvis kopumā 2604 uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un dažādu nozaru darbinieku arodorganizācijas un profesionālās organizācijas, luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu konfesiju reliģiskās draudzes, individuālos komersantus un individuālos uzņēmumus, kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, mediju jomas uzņēmumus, kā arī citu nozaru firmas un arī fiziskās personas – darba devējus.

Saraksts veidots alfabētiskā kārtībā un kā pirmais uzņēmums tajā ierindota AS "Valmieras piens" arodorganizācija, taču sarakstā rodamas arī "Valmieras stikla šķiedras", "Ventamonjaks" un "Ventspils tirdzniecības ostas" arodorganizācijas.

Tāpat sarakstā VID ierindojis Igaunijas Republikas Ārlietu ministriju, Latvijas Lauksaimniecības universitātes arodkomiteju, Latvijas Žurnālistu asociāciju, Latvijas debašu asociāciju, Latvijas nākotnes forumu, Austrumeiropas politikas pētījumu centru, Augstākās izglītības eksporta apvienību.

Sarakstā ierindots Lūcijas Garūtas fonds, filmu studija "Rija", Latvijas Farmācijas arodbiedrība, Latvijas Sabiedrības veselības fonds, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Rakstnieku savienība, Vides aizsardzības klubs un citas organizācijas.

Tāpat sarakstā ierindotas SIA "Latvijas sabiedrības veselības aģentūra", SIA "Latgales laiks", SIA "Reģionu mediji", SIA "Rietumu Radio", SIA "Radio Sigulda", SIA "Rēzeknes vēstis", SIA "RBSSKALS Special Projekt", SIA "Vienības Park residence", AS "Latvijas meži", AS "Optima Management", AS "Rīgas kinostudija" un citas.

Kā ziņots, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, 26. janvārī spēkā stājas grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Saskaņā ar "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016." otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016. gadā joprojām veido "aplokšņu algas" (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.

VID iepriekš norādīja, ka no minētā pētījuma izriet, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, kas atbilst dzīves liecībai par to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspējas slieksni, un ka šī sliekšņa sasniegšana ir būtiska, lai konkurētu attīstītā tirgū.

"Visbeidzot izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un apzinātas rādījumu neuzrādīšanas izplatība Baltijas valstīs ir saistīta ar pieņēmumu par iespēju tikt pieķertam un par sagaidāmo sodu pieķeršanas gadījumā. Tie uzņēmumi, kuru pieņēmums par iespēju tikt pieķertam ir augstāks, sliecas mazāk iesaistīties ēnu uzņēmējdarbībā," skaidroja VID.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Darba likumu minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, darba devēji nereti kā darbinieka oficiālo algu uzrāda valstī noteikto minimālo darba algas apmēru, bet faktiski darbiniekam papildus tiek maksātā atlīdzība, kas netiek oficiāli uzrādīta, proti, "aplokšņu alga".

Vienlaikus VID norādīja, ka informācijas pieejamība par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks, veicinās darba ņēmēju tiesību aizsardzību, dodot tiem iespēju pirms pieteikšanās konkrētajā darbā izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos, tādējādi izvērtējot visus iespējamos riskus, kas saistīti ar iespējamo darba attiecību nodibināšanu.