"Par alkoholisko dzērienu cenu pieaugumu tiek runāts arvien aktīvāk, tādēļ retajam būs paslīdējis garām fakts, ka, cerot iegūt papildus ienākumus valsts budžetā, strauji palielināta alkohola akcīzes likme. Šīs izmaiņas uzskatām kā ļoti lielu risku nelegālā alkohola tirdzniecības uzplaukumam Latvijā, pircējiem ar zemākiem ieņēmumiem meklējot citas dzērienu iegādes iespējas," potenciālo situāciju komentē LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.
Vislielākais cenu pieaugums gaidāms grādīgā alkohola (ap 40% grādu) dzērieniem – litra pudeles cena varētu paaugstināties par aptuveni 1,5 eiro. Vīna cena palielināsies par nepilniem 15 centiem uz vīna pudeli. Alus cena 0,5 litru pudelei palielināsies par aptuveni 0,10 eiro. Dzērieniem, kuru stiprums mērāms no 15 līdz 22 grādiem, cena pieaugs par 0,25 eiro 0,75 litru tilpuma dzērieniem, norāda asociācijā.
"Šogad vairāki faktori ietekmēs dzērienu cenu; papildus akcīzes nodokļu kāpumam būtiski kāpušas arī stikla materiāla pārstrādes cenas, kas varētu palielināt produktu izmaksas un attiecīgi – cenu," informē "Amber Distribution Latvia" vadītājs, LANA valdes loceklis Pāvels Fiļipovs.
"Laikā, kad produktu cenu kāpums ir tik straujš, vēlamies atgādināt patērētājiem, ka tomēr ir ieteicams izvēlēties kvalitatīvu un drošticamu alkohola zīmolu un tā ražotāju vai izplatītāju. Pirms lemt par labu lētākam alkoholam, kas iegādāts kādā apšaubāmā iestādē, vērts atcerēties, ka nelegālais alkohols var būt bīstams dzīvībai," brīdina Fiļipovs.
"Mūsu kā alkohola izplatītāju uzdevums ir piedāvāt patērētājiem pārbaudītus un Eiropas Savienības regulām atbilstošas kvalitātes produktus. Līdz ar straujo cenu kāpumu baidāmies, ka nelegālā un bīstamā alkohola patēriņš pieaugs, kas var apdraudēt iedzīvotāju veselību un dzīvību," noslēdz Pāvels Fiļipovs.
Izmaiņas jutīšot ne tikai patērētāji, bet arī vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, kuriem līdz 1. martam būs jāveic alkoholisko dzērienu atlikuma inventarizācija, nodokļu pārrēķins pēc jaunās likmes un atbilstošu cenu nomaiņa veikalu plauktos.
"Cenu kāpums ir pārāk straujš, kas var novest pie legālā tirgus samazināšanās. Šāds valdības lēmums ir neprātīgs, pat pārdrošs," turpina Vītols. "Nodokļi par pārdotajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau izsenis ir veidojuši būtisku daļu no kopējā valsts budžeta. Uzskatām, ka valsts varētu iekasēt daudz vairāk, ja akcīzes nodokļa kāpinājums alkoholam būtu tāds, kādu valdība solīja sākotnēji – sabalansēts un pakāpenisks. Diemžēl solīts makā nekrīt," turpina Vītols.
"Neaizmirsīsim, ka pierobežas tirdzniecība tikai no līdzšinējās alkohola akcīzes un PVN nodokļa iekasēšanas ir nesusi vairāk nekā 40 miljonus eiro 2017. gadā. Uzskatām, ka nodokļu politikas īstenotājiem tik tiešām vajadzētu pārskatīt akcīzes likmes plānu 2019. un 2020. gadam. Esam gatavi dialogam un kopīgam, strukturētam darbam," norāda Vītols.
LANA izveidota 2013. gada septembrī, apvienojoties līdzšinējām ražotāju un tirgotāju apvienībām un tādejādi kļūstot par lielāko šīs nozares pārstāvi Latvijā. Šobrīd LANA apvienojušies deviņi Latvijas lielākie nozares uzņēmumi: AS "Latvijas balzams", SIA "Liviko", SIA "Pernod Ricard Latvia", SIA "Dunker Latvija", SIA "Prike Latvija", SIA "Drinks Distribution", SIA "Amber Distribution Latvia", SIA "Abavas dārzi" un SIA "Kroņstrauts", kā arī asociētais biedrs "Brown-Forman Corporation".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
