Lai gan "ABLV Bank" likvidācija apturēs darījumu kvartāla "New Hanza" būvniecību Skanstes rajonā, pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" neplāno piebremzēt tā dēvētā "kapu tramvaja" projektu, kam lemts savienot Skansti ar Rīgas vēsturisko centru.
"Skanstes tramvaja projekts ir Eiropas Savienības (ES) fondu finansēts projekts un procesi, kas notikuši ar "ABLV Bank", nekādi šo projektu nav ietekmējuši," portālam "Delfi" stāsta "Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis.
Vēstīts, ka pērnā gada augustā Eiropas Komisija apstiprināja 97,4 miljonus eiro vērto Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstības projektu, kurā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve uz Skanstes apkaimi. ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums projektā ir 65,67 miljoni eiro, savukārt "Rīgas satiksme" finansēs 27,4 miljonus eiro.
Lai gan "ABLV Bank" iesaldējusi "New Hanza" projektu, kas nozīmē, ka apstāsies dzīvojamo ēku, biroju, izklaides centra, parka, bērnudārza un citu objektu būvniecība, "Rīgas satiksme" norāda – tramvaja projekta galvenais mērķis ir Skanstes savienošana ar galvaspilsētas centru.
"Viens no svarīgākajiem mērķiem šādas līnijas izveidei ir tas, ka Skanstes tramvaja līnijas izbūve ļaus izveidot lokveida apli ap Rīgas vēsturisko centru. Rīgā tas pavērs iespēju veidot jaunus maršrutus, kas, apbraucot centru cauri Skanstei, mazinās sabiedriskā transporta plūsmu, atslogojot Krišjāņa Barona ielu, un radīs priekšnoteikumus turpmākai jaunu tramvaja maršrutu būvniecībai uz Purvciemu un Pļavniekiem," skaidro Zaķis.
"Rīgas satiksme" lēš, ka tramvaja līnijas izbūve varētu sākties šā gada otrajā pusē. Šobrīd uzņēmums iepirkumā cenšas atrast būvprojekta izstrādātāju. Projekta realizāciju plānots pabeigt 2022. gadā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka "ABLV Bank" nedienas neietekmēja Rīgas domes deputātu 21. februāra lēmumu novirzīt 10 miljonus eiro Skanstes teritorijas attīstīšanai. Lai gan opozīcijas deputāti mudināja Finanšu departamentu sagatavot Skanstes rajona attīstības riska izvērtējumu, pozīcija kolēģu bažās neieklausījās.
Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 10 miljoni eiro. Šo summu veido Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 5,1 miljona eiro apmērā un RD finansējums 4,9 miljonu eiro apmērā. Domes līdzfinansējums par četriem miljoniem eiro pārsniedz sākotnēji plānoto, tāpēc pašvaldībai nu jāmeklē iespējas šo summu aizņemties. Projektam jānoslēdzas 2021. gadā.
Skanstes rajonā par šiem līdzekļiem iecerēts izbūvēt vairākas ielas un ietves, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, izrakt kanālu gar Lapeņu ielu un bijušo mazdārziņu teritoriju, kā arī ap šo kanālu izveidot parku. Izmaksās iekļauta arī autoruzraudzība, būvuzraudzība un projekta reklamēšana.
Portāls "Delfi" jau vēstīja par Skanstes rajona attīstības scenāriju, kur līdz 2024. gadam darbavietu skaitu no 8000 plānots kāpināt līdz 37 000. Viens no "ABLV" lolotajiem objektiem ir 30 miljonu eiro vērtais Laikmetīgās mākslas muzejs.
Skanstes attīstības aģentūrā, kur vienojušies vairāki teritorijā investējoši privātie uzņēmumi, portālam "Delfi" klāstīja, ka "New Hanza" iesaldēšana nenozīmē Skanstes attīstības apstāšanos.
Kā skaidroja aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, ''New Hanza'' ir nozīmīgs Skanstes attīstības projekts, taču tas aizņem tikai 11% no apkaimes kopējās platības. ''''New Hanza'' ir lielisks projekts, ir jāpārvar grūtības un jāmeklē šī projekta īstenošanas veidi jaunajā situācijā,'' teica Vanags. Tāpat viņš norādīja, ka jaunajā Skanstes rajonā kopumā darbojas vairāk nekā 10 attīstītāji, un interese par ieguldījuma iespējām apkaimē turpina augt. Līdz šim Skanstes attīstībā investēti 245 miljoni eiro.
Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām.
FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un Latvijas banku uzraugs 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošināt garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu.
Savukārt 26. februārī "ABLV Bank" akcionāri pieņēma lēmumu par bankas pašlikvidāciju, uzskatot, ka banka tādējādi vislabāk spēs nodrošināt aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem. Bankas pašlikvidācijas projektam būs nepieciešams Latvijas banku uzrauga akcepts.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju.
2017. gadā "ABLV Bank" strādāja ar 51,2 miljonu eiro peļņu, liecina neauditētie dati. 2016. gadā bankas peļņa bija 79,3 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
