Likvidētās bankas "Trasta komercbanka" (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto".
Tik dāsna atlīdzība ir iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas, ziņoja raidījums, kurā intervēja arī uzņēmēju Aleksandru Gutorevu, kuram slēgtajā bankā palicis vairāk nekā miljons eiro.
Visu naudu, ko viņš bija nopelnījis, pārdodot savu biznesu, Gutorevs ieguldīja TKB kā subordinēto aizdevumu. Tas viņam garantēja augstākus procentus, taču, kad bankai atņēma licenci, viņu kreditoru rindā nostādīja kā vienu no pēdējiem. Gutorevs līdz šim nav saņēmis arī valsts garantētos 100 000 eiro, jo neskaitās vienkāršs noguldītājs.
Viņš mēģināja atgūt savu naudu gan vēršoties pie TKB likvidatora Ilmāra Krūma, kuru pērn jūnijā aizturēja Valsts policija lietā par izspiešanu, gan pie pašreizējā TKB administratora Rasas. Taču abi atteicās Gutorevam kaut daļu naudas izmaksāt. TKB pašlaik nepietiek naudas, lai norēķinātos ar visiem kreditoriem. Vienīgie, kas vēl varētu no bankas ko saņemt, ir parastie noguldītāji. Tādēļ grūti izprotams ir kreditoru sapulces balsojums novembrī, ar kuru Rasam palielināta atlīdzība līdz 30%. Likumā paredzēts, ja vien kreditori nav lēmuši citādi, atlīdzība ir 2-5%, norādīja raidījums.
Par atlīdzības celšanu formāli nobalsojis arī Gutorevs pats, taču viņa vietā balsi atdevis viņa pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs raidījumam apgalvoja, ka bijis pret šādu soli.
Administrators Rasa LTV raidījumam sacījis, ka nezina, kāpēc kreditori nolēmuši tik dāsni viņu atalgot. Viņš gan minēja, ka jebkuras bankas maksātnespējas sākumā, kad naudas ir daudz, arī ar nelielu procentu pietiek, lai segtu maksātnespējas izmaksas, taču "šajā brīdī apmēram 85% bankas jau ir likvidēta, tādēļ atlīdzība neliela procenta apmērā gluži vienkārši naudas izteiksmē ne tuvu nav tāda, lai varētu sekmīgi nosegt ikdienas nepieciešamās izmaksas."
Pēc pusgada darba decembrī Rasa atlīdzībā saņēmis 2,9 miljonus eiro. Viņš raidījumam apgalvoja, ka par šo naudu algo arī citus juristus un viens no viņa palīgiem ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.
Kā norādīja "de facto", pēc TKB darbības pārskatiem redzams, ka Rasas laikā reāli atgūti aktīvi mazāk kā piecu miljonu eiro vērtībā. Taču atlīdzību administratoram rēķina nevis pēc atgūtā, bet pēc kreditoriem izmaksātā. Decembrī viņiem izmaksāta kontos uzkrātā nauda.
"Kāds man lūdzu izskaidrojiet, kā tik īsā laikā var nopelnīt tādu naudu. Es saprastu, ja tas būtu privāts uzņēmums ar lielu apgrozījumu, tas varētu to atļauties, bet tas ir mans konts, tas ir uz to noguldītāju rēķina, kas varbūt vēl neko nav saņēmuši," raidījumam sacījis Gutorevs.
Tikmēr banku uzraugs nekādus pārkāpumus nesaskata. Uz raidījuma jautājumu, vai šāda atlīdzība nešķiet aizdomīga, kad bankā naudas ir maz, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš atbildējis: "Kreditoriem ir kaut kādi apsvērumi, kāpēc viņi ir gatavi tik daudz samaksāt administratoram."
Raidījums arī atzīmēja, ka par administratora atlīdzības apmēru nobalsojuši ne jau vienkāršie noguldītāji, bet tie kreditori, kuri neko no bankas nav saņēmuši un, visticamāk, nesaņems.
"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas deputāti steidza grozīt Kredītiestāžu likumu, lai administratori turpmāk atlīdzībā tik daudz nesaņemtu, taču grozījumi neskar tos gadījumus, kad kreditori labprātīgi piekrīt maksāt vairāk.